Tirzas pagasta attīstības biedrība valsts svētkos un savā 5.gadu jubilejā dāvina savai dzimtajai pusei brīnišķīgu dāvanu – I Pasaules karā un brīvības cīņās kritušo Tirzas draudzes locekļu pieminekļa restaurāciju.
Vēsture
Ir pagājuši tieši 80 gadi, kopš tālajā 1928.gada 9.septembrī (pēc citām ziņām 2. septembrī), kapusvētku dienā, Kancēna kapsētā, piedaloties kara ministram ģenerālim Ed.Kalniņam, iekšlietu ministram Ed.Laimiņam, aizsargu organizāciju pārstāvim ģenerālim K.Balodim un prof. V.Maldonim šo Tirzai, Galgauskai un Druvienai tik svarīgo pieminekli iesvētīja virsmācītājs Edgars Bergs no Rīgas. Tas tapis pēc arhitekta A.Birzenieka (vadījis arī Brāļu kapu būvniecību Rīgā) un tēlnieka V.Treija projekta, pēc Brāļu kapu komitejas Tirzas nodaļas pasūtījuma un par Tirzas draudzes locekļu un Brāļu kapu komitejas ziedotajiem līdzekļiem. Pieminekļa fondā bija saziedots 2377 lati.
Diemžēl 80 pastāvēšanas gados piemineklis netika nopietni remontēts. Astoņdesmitajos gados, spītējot tā laika parašām, pēc Egona Muižnieka iniciatīvas, piedaloties arī citiem cilvēkiem (gods un slava viņiem par to!), atjaunoja atsevišķas pieminekļa šuves un sakārtoja apkārtni (piemēram, laukums ap pieminekli ieklāts ar granīta šķembām).
Arī pēc neatkarības atgūšanas tika veikti pPagasta padomes organizēti atsevišķi remonta un apkārtnes sakopšanas darbi. Tāpat arī tirzmalieši pašu organizētās talkās darīja, ko varēja, lai sakoptu pieminekļa apkārtni. Reti kurš vairs atcerējās, kā tas izskatījās sākotnēji. Ļaudis bija pieraduši pie pieminekļa notecējumiem un likās, ka tas ir visumā pieņemams.
Bet laika zobs darīja savu. Nokrišņu skaloti kaļķa javas sāļi izveidoja uz kādreiz tik skaistām granīta virsmām neglītu, vietām pat 4 mm biezu, akmens cietu kalcija hidroksīda garozu. Pieminekļa pakājē bija izveidojies vesels kalcija hidroksīda valnītis, kuru drupinot tika sakrauti 6 (!) pilni nogulšņu spaiņi. Šīs erozijas iemesls ir ar kaļķa javu mūrētā pieminekļa 80 gadu ilgusī atmosfēras nokrišņu iedarbība, kas diemžēl ir skārusi arī pieminekļa iekšpusi, proti, lietus ūdens caur neblīvumiem pieminekļa augšējā daļā brīvi iekļuva iekšpusē un bojāja tā pamatkonstrukcijas, izskalojot mūrējuma saistvielu.
Cik lieli ir šie posta darbi, var konstatēt tikai ar speciālām iekārtām. Vizuāli pieminekļa augšējā daļā varējām novērot, ka šuves vietām izskalotas līdz pat 10 cm. Citur no kaļķa javas palikusi pāri tikai smilts. Cik ilgi piemineklis vēl izturētu bez nopietna remonta, ir grūti pateikt, bet skaidrs, ka jau tuvākajos gados varēja sākties pakāpeniska pieminekļa sabrukšana.
Atjaunošana
2007. gada nogalē Tirzas pagasta attīstības biedrības biedru sapulcē tika pieņemts lēmums līdz Valsts 90 gadu jubilejai veikt pieminekļa atjaunošanu un šim mērķim rezervēti nepieciešamie finanšu līdzekļi.
2008.gada pavasarī pēc Brāļu kapu komitejas vadītāja Eižena Upmaņa ieteikuma akmens restauratoriem I.Sudrabai un E.Purviņam tika pasūtīts pieminekļa restaurācijas projekts. Vasarā iegādāti nepieciešamie specializētie restaurācijas materiāli. Tā paša gada oktobrī ar laipnu Tirzas pagasta padomes atļauju varēja sākties restaurācijas darbi, kurus veica Dainis Krišāns.
Pēc stalažu izbūves (kokmateriālus piešķīra pagasta padome), kur palīdzēja arī Guntis Eglītis, tika attīrītas pieminekļa šuves. Elektrību būvdarbiem laipni ziedoja netālo Kancēna māju īpašniece Dita Degtere. Lielākās grūtības bija sagādāja kaļķa notecējumu (garozas)tīrīšana. Sākotnēji paredzētās vissaudzīgākās ķīmiskās metodes efektu nedeva. Tika izmēģinātas vairākas citas, bet arī tad kaļķa garoza nepadevās. Tad ar kopējiem pūliņiem tika atrasts risinājums – samērā jauna tehnoloģija, kura tika lietota, tīrot Dziesmu svētku pieminekli Rīgā, – mazgāšana ar ūdens un smilšu maisījuma strūklu, kas izrādījās patiešām efektīva un vienlaikus saudzīga.
Neticējām savām acīm – zem kaļķa notecējumiem slēpās gluži citāds piemineklis. Granīta kāpnes no gluži melnām pārvērtās par gaiši pelēkām. Pēc pieminekļa šuvju rūpīgas aizpildīšanas sākās no misiņa lietās lauvas galvas bareljefa un uzrakstu plākšņu tīrīšana, kur ar saviem padomiem neskopojās un ziedoja slīpējamos, pulējamos un teflona vaska materiālus metālmākslinieks Mārcis Mūrnieks.
Projekta dalībnieki:
* Projekta un restaurācijas darbu vadība – Nils Treijs
* Restaurācijas projekts – I.Sidraba, E.Purviņš
* Restaurācijas darbi – Dainis Krišāns
* Metāla daļu tīrīšanas un aizsardzības tehnoloģija – Mārcis Mūrnieks
* Virsmas tīrīšana ar ūdens un smilšu maisījuma strūklu – SIA Dee Nami
* Pie būvdarbiem palīdzēja – Česlovs Barkovskis, Guntis Eglītis
* Specializēto restaurācijas būvmateriālu piegāde – Nils Treijs
* Kokmateriāli stalažām – Tirzas pagasta padome
* Elektrība – Dita Degtere
* Konsultācijas – Brāļu kapu komitejas vadītājs Eižens Upmanis
Pārfrāzējot uzrakstu uz mūsu pieminekļa – Šinī svētā vietā krietnu vīru tikums sev lai arī turpmāk rod apgarotu mitekli. Mūžīgi mūžos!
