Gulbeniešiem Marutai un Jānim Matisoniem kopīgā dejošana sākusies jau Kārļa Venta vadītajā Tautas deju ansamblī “Madara”, kas vairs nepastāv, pēc tam pāris dejot turpinājis “Ratiņā”.
Maruta “Dzirkstelei” atklāj nolūku, kāpēc līdzi Jānim gājusi dejot uz kolektīvu pie Kārļa un Ivas Ventiem. Jaunais pāris, kas vēl nebija saprecējies, taču plānoja to darīt, cerēja, ka Venti kļūs par vedējiem viņu kāzās.
“Mums bija plāns ar ļoti lielu zemtekstu,” saka Maruta.
Dzīvē ne vienmēr viss sanāk tā, kā ir ieplānots. Par vedējiem kāzās Marutai un Jānim tomēr kļuva citi cilvēki, taču Iva un Kārlis Matisonus tā vai citādi ved dejā cauri dzīvei. Pa tam lāgam ģimenē pasaulē nākuši divi puikas – Toms un Krišs. Viņu vecāki – Maruta un Jānis -, kas nu jau sasnieguši četrdesmit gadu slieksni, ir tikpat smuidri kā deju kopas “Ratiņš” vadītāji Iva un Kārlis jeb Ventiņi, kā viņus mīļi sauc “Ratiņa” dejotāji.
Maruta savulaik ar lielu bijību kļuvusi par K.Venta vadītā kolektīva dalībnieci, licies, ka neko neprot, jo iepriekš viņai tautiskās dejas nebija tuvas. Turklāt Ventiņš bija izdaudzināts kā stingrs deju skolotājs.
“No Ventiņa baidās kā no uguns, jo viņš ir prasīgs. Viņš ir cilvēks, kas kompromisus nepazīst,” saka Jānis.
Viņam ir par Marutu ilgāka pieredze, dejojot K.Venta vadībā. Maruta smaidot stāsta, ka savu reizi Ventiņš gribējis Jāni, kas toreiz vēl mācījies Gulbenes vidusskolas 9.klasē, no deju kolektīva patriekt, jo uzskatījis, ka no viņa īsti labs dejotājs nesanākšot.
Šodien Jānis to atceras bez aizvainojuma un ar simtprocentīgu pārliecību par K.Ventu saka: “Viņš ir izcils mākslinieks, horeogrāfs. Tur jau ir tā milzīgā “Ratiņa” veiksme un laime!”
Maruta piebilst, ka katra deja, ko iestudē “Ratiņā”, ir kā vēstījums, etīde, kurā katra iestudētā kustība ir pamatota. “Ventiņš mums spēj paskaidrot, ko vēlas pateikt ar katru soli dejā, jo visam apakšā ir sižets,” saka Maruta.
Jānis atzīst, ka “Ratiņš” ir sarežģītā situācijā, kad Latviju skārusi globalizācija un mākslinieciskā pašdarbība acīm redzami “iet uz grunti”. Kolektīvu dzīvu uztur K.Venta fenomens, augstā prasību latiņa, koncerti, “Eiropiādes” un tas, ka I.Venta dalībniekiem ir kā mamma.
Jānis atzīst, ka “Ratiņā” ar Kārli reizēm saprasties radošajā darbā nav vienkārši. Iva to prot kompensēt. Apbrīnojami esot arī tas, ka visus šos gadus “Ratiņa” mēģinājumos iztikts bez koncertmeistara. Kad jāizstrādā kāda atsevišķa vieta dejā, Kārlis pats dungo melodiju un “Ratiņš” dejo. “Ventiņš ir cilvēks orķestris,” saka Jānis.
“Ventiņam kā māksliniekam par visu ir savs viedoklis. Ja viņam nepatīk kāda vieta cita autora dejas horeogrāfijā, viņš to maina un pamato savu viedokli. Viņš nebaidās laist “Ratiņu” dejot žūrijas priekšā, kaut dejas horeogrāfam varbūt reizēm nepatīk, kā viņa deja mainījusies mūsu izpildījumā,” stāsta Maruta.
“K.Vents ir cienīts starp citiem deju skolotājiem Latvijā un arī “Eiropiādē”. Viņu pazīst. Ar viņa viedokli rēķinās,” klāsta Jānis.
“Reizēm nav viegli vakaros, pārnākot mājās no darba, rausties ārā no savas siltās migas un doties uz “Ratiņa” mēģinājumu,” atzīst Maruta.
“Ratiņā” 20 gadu laikā dejotāju sastāvs ir nemitīgi mainījies. Kārlim un Ivai tas ir sarežģīts uzdevums – katru gadu apmācīt arvien jaunus un jaunus dejotājus. Taču tāda ir dzīve.
“Ventiņus var tikai apbrīnot. Viens gan ir skaidrs – bez Kārļa Venta “Ratiņš” pastāvēt nevar,” saka Maruta.
Jānis uzsver, ka savukārt Kārlis radošajā darbā nevar pastāvēt bez Ivas un viņa
– bez Kārļa. Tātad “Ratiņa” centrālā ass ir Ventiņu pāris.
“Viņi ir kā cimds ar roku. Iva ir tā, kas darbojas kā administratore, Kārlis ir mākslinieks,” saka Maruta.
“Lai tie ķermeņa svara kilogrami, kas mēģinājumos zaudēti, gatavojoties “Ratiņa” koncertam, dejotājiem atpakaļ nepieaugtu!” jokojot saviem kolēģime “Ratiņā” vēl Jānis.
Viņš arī saka: “Lai laba veselība Ivai un Kārlim Ventiem! Lai viņu vadībā “Ratiņš” turpina dejot vēl daudzus gadus! “Gribētu arī vēlēt, lai Gulbenes kultūras centrs palīdz “Ratiņam” rast jaunus tērpus.”
Maruta vēl: “Lai nebaidās uz “Ratiņu” nākt arī jauni dalībnieki!”
