Aiga un Intars Vaguļi šobrīd dzīvo bērniem
Galgausnieši Aiga un Intars Vaguļi kopdzīvē aizvadījuši 12 gadus. Viņu draudzība sākās jau vidusskolas laikā, bet kāzas viņi svinēja 1997.gadā.
Aiga ir dzimusi druvēniete, taču, mācoties vidusskolā, viņa internātā dzīvoja kopā ar meiteni no Galgauskas. Tā viņai iznācis iepazīties un sadraudzēties arī ar Galgauskas puišiem, bet īpaši viņas uzmanību piesaistīja Intars.
“Laikam jau katram cilvēkam kaut kur pasaulē ir otra pusīte. Intars man bija pirmais nopietnais puisis. Tagad es nevarētu iedomāties sev blakus nevienu citu. Viņš ir īstais, vienīgais,” stāsta Aiga.
Intars atzīst, ka Aiga viņu piesaistījusi tādēļ, ka viņiem bijuši līdzīgi raksturi, arī daudz kopīgu interešu.
Ģimenes dzīvē ļoti svarīga ir mīlestība un saskaņa, taču Aiga un Intars uzskata, ka ļoti svarīga ir arī māka pieņemt otru cilvēku tādu, kāds viņš ir.
“Mēs it kā esam ļoti līdzīgi, bet tajā pašā laikā arī ļoti atšķirīgi. Ja sākumā man šķita, ka man Intars ir jāpārveido, jo mani uzskati par ģimeni bija nedaudz citādāki, tad pēc tam es sapratu, ka svarīgi ir vienam otru saprast, nepārveidot, mēģināt pieņemt un iet to ceļu, ko abi esam izvēlējušies,” atzīst Aiga.
„Kad izveidojas ģimene, rodas arī kopīgi mērķi, uz ko tiekties, kam veltīt visu uzmanību. Mums tie šobrīd ir bērni,” saka Intars.
Lepojas ar diviem dēliem
Vaguļu ģimenē šobrīd aug divi puikas – 8 gadus vecais Haralds un 4 gadus vecais Rinalds.
“To, ka man būs dēli, es zināju jau sen. Gaidot pirmo bērnu, es jau intuitīvi jutu, ka tas būs dēls. Man šķiet, ka es esmu dēlu māte, meitas man nevarētu būt,” vērtē Aiga.
„Domāju, ka jebkurš vīrietis varētu lepoties ar dēliem, dzimtas turpinātājiem. Abi puikas ir mūsu lepnums un prieks,” atzīst Intars.
Aigas un Intara vecākais dēls Haralds šobrīd jau mācās Galgauskas pamatskolas 2.klasē, bet mazākais iet bērnudārzā.
“Pirmais gads skolā bija tas grūtākais, abi ar Intaru katru vakaru uz maiņām mācījāmies kopā ar Haraldu, tagad jau ir vieglāk. Vakaros, kad gatavoju stundas nākamajai dienai (Aiga ir informātikas un matemātikas skolotāja Galgauskas pamatskolā), mācās arī Haralds. Protams, ir jāseko līdzi un jāpalīdz bērnam, ja ir nepieciešams,” saka Aiga.
Apkārt ir labi cilvēki
Lai Haraldam būtu vispusīgs dzīves skatījums, vecāki cenšas viņam palīdzēt atrast arī aizraušanās un nodarbes pēc mācībām.
„Pagājušajā gadā Haralds dejoja tautiskās dejas un apmeklēja futbola pulciņu, taču viņš tur īsti nevarēja iejusties, iespējams, vēl bija par jaunu. Šogad viņš ir sācis mācīties spēlēt klavieres. Mēs braucam uz klavierstundām pie skolotājas Līgas Kļaviņas Druvienā. Ja sākumā domāju, ka viņam šī nodarbe ātri apniks, tad, pateicoties skolotājai Līgai, Haralds joprojām mācās spēlēt un viņam tas patīk. Ziemassvētkos viņš jau piedalījās pirmajā koncertā,” stāsta Aiga.
„Ļoti jauki, ka mums Galgauskā ir arī mākslas skolas klase. Haralds ir iesaistījies arī tur. Tagad caur darbiņiem no jauna iepazīstu savu dēlu.”
Vecāki atzīst, ka ar lielāko dēlu šobrīd iznāk vairāk darboties, taču jāvelta uzmanība arī mazākajam.
„Mums ar Rinaldu vēl ir ļoti cieša saikne, viņš vēl joprojām ielien man klēpī, vakarā nesu viņu uz gultiņu. Rinalds vēl ir mazs un daudz biežāk ir jāsamīļo,” secina Aiga.
Vaguļu ģimenē ģimenes galva ir tētis Intars.
„Intars mums ģimenē ir tas, kam pieder gala vārds. Viņš ir arī galvenais ģimenes uzturētājs. Abi, protams, esam aizņemti darbos, taču, cik vien iespējams, cenšamies veltīt laiku bērniem. Viņi šobrīd ir mūsu prioritāte,” atzīst Aiga.
„Mēs cenšamies bērniem dot visu iespējamo. Mums ļoti palīdz arī Aigas vecāki, vieni paši jau mēs nebūtu cīnītāji. Šobrīd dzīvojam bērniem. Gan jau pienāks arī laiks, kad varēsim pievērsties paši sev,” ir pārliecināts Intars.
“Mums ir paveicies, ka apkārt ir labi cilvēki – pirmkārt, protams, ģimene, arī draugi un darba kolēģi gan Galgauskā, gan arī Druvienā, kur šogad strādāju papildus pamatdarbam Galgauskā,” saka Aiga.
Aizrauj aktīva atpūta
Intars ir kaislīgs mednieks, bet šobrīd ar medību lietām jau ir sācis aizrauties arī Haralds.
„Mums visai ģimenei patīk doties uz mežu un vērot dabu un dzīvību mežā. Pētām dzīvnieku pēdas, vērojam pašus dzīvniekus, skatāmies, kā mainās gadalaiki,” stāsta tētis.
„Mums patīk aktīva atpūta. Dodamies slidot, braucam ar velosipēdiem. Katru gadu cenšamies arī kaut kur paceļot, tiesa, tas vairāk ir tepat pa Latviju, taču arī tepat ir daudz interesantu un skaistu vietu, ko vēl neesam redzējuši. Mans brālis ar sievu mūs bieži vien aicina uz dažādiem pasākumiem Rīgā. Esam bijuši uz kino, uz basketbola spēli „Arēnā Rīga”, uz cirku, uz šovu „Dejo ar zvaigzni”. Druvienā tagad ir sporta halle, reizēm dodamies tur pasportot. Haralda vārdadienā sarīkojām tur ģimeņu sporta spēles. Negribas svētkos vienkārši sēdēt pie galda, ir jārada kaut kas interesants. Mums, lielajiem, jau neko daudz nevajag, bet gribas, lai bērniem ir kaut kas īpašs ko atcerēties. Gribas, lai bērniem ir vispusīgas intereses, daudzveidīgs skatījums uz dzīvi,” saka Aiga.
Viņa saka, ka jau tagad nedaudz uztraucas, kas būs, kad puiši būs izauguši līdz pusaudžu vecumam. Tieši tādēļ jau tagad vecāki cenšas piepildīt viņu laiku, aizraut viņus ar kaut ko, lai viņiem paliek mazāk laika blēņām.
Seko savai intuīcijai
Aiga un Intars bažījas, ka kādreiz varētu pietrūkt naudas, lai bērniem varētu dot visu, kas viņiem ir nepieciešams.
„Laukos jau mēs, protams, būsim paēduši, mums ir arī pašiem sava māja, taču bail, ka bērniem līdzekļu trūkuma dēļ varētu daudz kas tikt liegts. Tā pati braukāšana uz Druvienu uz klavierstundām arī izmaksā diezgan dārgi, bet negribas taču to bērnam liegt,” saka Aiga.
Intars un Aiga vēlas, lai puikas izaug par kārtīgiem un pieklājīgiem cilvēkiem.
„Nevienā grāmatā jau nav rakstīts, kā pareizi audzināt bērnus. Nezinu, kas man savulaik pateica šos viedos vārdus – dari tā, kā pašai liekas pareizi – , taču tiem tad arī sekoju. Sekoju savai intuīcijai, daru tā, kā liek sirds. Cerams, ka dēli augs un sapratīs, ka ir kaut kas jādara, lai dzīvē ko sasniegtu,” spriež Aiga.
(Vairāk lasiet 7.marta “Dzirkstelē”)
