Depozīta sistēma ir radīta, lai risinātu konkrētu problēmu –
piesārņojumu parkos, pludmalēs, mežos, uz ielām un citur, un nozare ir
atbildīga par tās radītā iepakojuma pārstrādi. Nav skaidrs, kāpēc
atkritumu apsaimniekotāji vēlas iejaukties nozares darbā, pārvaldot daļu
no saražotā produkta. Būtu absurdi, ja atkritumu apsaimniekotāji mācītu
ražotājiem, kā ražot dzērienus un kādus pārvadājumus izmantot
loģistikai. Tieši tas pats attiecas uz depozīta sistēmu – iepakojums ir
ražotāju darba specifika, nevis atkritumu apsaimniekotāju
uzņēmējdarbība.
Lietuvas depozīta sistēmu kopīgi pārvalda mazumtirgotāji
un ražotāji, taču ražotājiem ir primārā loma, jo tie finansē sistēmu un
ir juridiski atbildīgi par pārstrādes mērķu izpildi. Savukārt atkritumu
apsaimniekotāji Lietuvā nekad nav bijuši iesaistīti sistēmas pārvaldībā.
Tā kā tiek rūpīgi sekots līdzi tam, kāds iepakojums tiek nodots, to
materiālam ir augsta kvalitāte un atkritumu pārstrādātāji ir
ieinteresēti to iegādāties. Ņemot vērā šo faktu, būtu nepareizi, ja
depozīta sistēmas klienti to arī pārvaldītu, kas ir tiešs interešu
konflikts.
Pašlaik novērojama arī aktīva diskusija saistībā ar “paplašināto
depozītu”. Depozīta sistēma ir paredzēta konkrēta veida dzērienu
iepakojumiem – plastmasai, alumīnijam un stiklam. Šo iepakojumu ir
iespējams iztīrīt un ievērot visas higiēnas prasības, bet, ja nododam,
piemēram, krējuma vai jogurta iepakojumus, iegūstam milzīgas higiēnas
problēmas.
Tādiem iepakojumiem kā šampūniem, sadzīves ķīmijas līdzekļiem, kas ir
izgatavoti no dažādiem plastmasas savienojumiem, pamatā ir negatīva
vērtība – šos materiālus praktiski nav iespējams pārdot otrreizējā
tirgū, tādēļ papildus nepieciešams maksāt par materiālu pārstrādi vai
iznīcināšanu. Ja šie iepakojumi, kuriem nav būtiskas materiālas
vērtības, nonāktu depozīta sistēmā, tas nozīmētu, ka dalības maksai būtu
jābūt tik lielai, lai nosegtu visas pārstrādes izmaksas, kas veidotu
manāmu cenu pieaugumu patērētājiem un apdraudētu depozīta sistēmas
operatora finanšu plūsmas stabilitāti.
Pie mums, Lietuvā, sistēma aptver visus klasiskos
dzērienu iepakojumu veidus un tā strādā ļoti labi, tāpēc mēs negrasāmies
to paplašināt ar kādām citām, eksotiskām kategorijām.
Lielākā daļa valstu, kurās strādā depozīta sistēma, ir vienojušās par
pieņemšanas punktu izvietošanu veikalos. Ja mēs pieņemam, ka
pieņemšanas punktos varētu nodot arī cita veida iepakojumus, šos
nodošanas punktus noteikti nevarētu veidot veikalos, jo tad veikali
pārvērstos par kārtējo atkritumu poligonu. Būtu pavisam neatbilstoši, ja
Rīgā uzstādītu, piemēram, 10 savākšanas punktus, trīs atrastos
Ventspilī un viens Jelgavā – kā patērētāji nogādātu visa veida
iepakojumus uz šiem pāris savākšanas punktiem? Tāda sistēma noteikti
nebūtu izdevīga iedzīvotājiem, bet tieši viņi ir pati svarīgākā
auditorija, un mums ir jārūpējas par iedzīvotāju ērtībām.
Taras depozīta sistēma Lietuvā darbojas jau kopš 2016.
gada februāra un, gadiem ejot, mēs varam novērot, ka situācija tikai
uzlabojas.
Ja pirmajā gadā iepakojuma savākšanas rezultāti bija 74%, tad jau
2017. un 2018. gadā mēs šo rādītāju palielinājām līdz 92%, sasniedzot ES
direktīvas noteiktos mērķus par 90% iepakojumu pārstrādi. Mums pat
nenācās gaidīt līdz direktīvā noteiktajam 2030. gadam, lai sasniegtu
vēlamos rezultātus un ceram, ka arī šogad sasniegsim vismaz 92%.
Arī iedzīvotāji ir ļoti apmierināti ar esošo sistēmu – veicot
patērētāju socioloģiskās aptaujas, varam redzēt, ka 87% ir pamanījuši,
ka apkārtējā vide ir kļuvusi tīrāka. Un kā gan ne – tie ir 360 miljoni
savākto vienību, kas pirms tam tika apglabāti poligonā vai izmesti vidē.
Turklāt sistēma mudinājusi Lietuvas iedzīvotājus uzmanīgāk šķirot arī
citus atkritumus, un to var izskaidrot pavisam vienkārši – ja agrāk
daudzi nešķiroja atkritumus, tagad viņi ir spiesti to darīt, finansiāla
stimula vadīti, un līdz ar pudeļu šķirošanu, iedzīvotāji sākuši šķirot
arī citus iepakojuma veidus.
Mēs esam ņēmuši vērā citu valstu pieļautās kļūdas, arī mūsu kaimiņu –
igauņu. Pie mums Lietuvā nav krāpšanās problēmu un sistēma strādā ļoti
efektīvi. Mēs vēlamies, lai Latvijas depozīta sistēma gūtu panākumus, jo
galu galā sistēmas galvenais mērķis ir panākt tīrāku vidi patērētājam
un nozarei optimālā veidā.
