Ieviešot
depozīta sistēmu Latvijā dzērienu iepakojumam, tajā nonāktu
aptuveni 15-19 tūkstoši tonnu radītā dzērienu iepakojuma, kas
ir tikai 6% no kopējās tirgū novietotās iepakojuma masas,
veidojot mazāk nekā 1% no visiem Latvijā savāktajiem atkritumiem.
Tas
atklāts pētījumā, kas šodien, 18. aprīlī, tika prezentēts
Latvijas lielākajā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības
un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā preses konferencē par
obligātās dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas
izmaksām, kā arī ietekmi uz Latvijas ekonomiku un iedzīvotājiem.
Pētījuma
rezultāti apliecina, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā
negarantēs nedz atkritumu apjoma sarukumu, nedz gudru to
apsaimniekošanu. Uzliekot uzņēmējiem pienākumu sistēmā
investēt vairākus desmitus miljonus eiro, valsts būs ieviesusi
neefektīvu instrumentu atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.
Diemžēl tas Latvijai arī nepalīdzēs 2030. gadā sasniegt Eiropas
Savienības dalībvalstu mērķrādītājus atkritumu
apsaimniekošanā, jo obligātā dzērienu depozīta sistēma kopējos
iepakojuma pārstrādes rādītājus var maksimāli palielināt tikai
par 2%. Tikmēr pārējo atkritumu apsaimniekošanas maksa
patērētājiem pieaugs vidēji par piektdaļu.
“Šī
ir iespēja Latvijai nepieļaut citu valstu kļūdas, ieviešot
depozīta sistēmu tikai nelielai daļai no dzērienu iepakojumam
veidiem, bet nākt klajā ar jauniem, inovatīviem risinājumiem
atkritumu apsaimniekošanas jomā, kas ļautu patērētājiem
atgriezt plašāku loku atkritumu,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs
Jānis Endziņš, norādot, ka uzņēmēji ir gatavi konstruktīvai
un argumentētai sarunai ar lēmumu pieņēmējiem, lai kopīgi
atrastu visām pusēm vispieņemamāko risinājumu.
Pētījuma
aplēses liecina, ka depozīta sistēmas izveidei un ieviešanai
nepieciešamās kopējās tiešās investīcijas ir 24,2-38,6 miljoni
eiro, kas būs atkarīgas gan no nepieciešamo taromātu (automātisko
iepakojuma pieņemšanas punktu) skaita, gan arī noteiktajiem
manuālo pieņemšanas punktu kritērijiem. Savukārt ikgadējās
sistēmas uzturēšanas izmaksas lēšamas ap 10-12 miljoniem eiro.
Lai
gan plānots, ka iedzīvotāji maksās depozīta maksu –
0,10 eiro katru pirkto depozīta sistēmā iekļauto iepakojuma
vienību, kā arī saņems atpakaļ 0,10 eiro depozīta maksu,
sistēmas darbības nodrošināšanai par katru iegādāto pudeli būs
jāmaksā vismaz 0,036 eiro, ko nevarēs saņemt atpakaļ. Tāpat arī
paredzams, ka līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu patērētāji
par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu maksās vidēji par 15-20%
vairāk nekā pašreiz.
Pie
esošā plānotā modeļa, sistēmā būs jāinvestē gan dzērienu
ražotājiem, izveidojot skaitīšanas centru, gan tirgotājiem,
kuriem būs jāizveido iepakojuma manuālās un automatizētās
pieņemšanas punkti, kā arī taromāti. Ņemot vērā, ka depozīta
sistēma no esošās dalītās vākšanas sistēmas “izraus”
vērtīgākos iepakojuma materiālus, paredzams, ka tas tieši
atspoguļosies arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas cenās.
Prognozējams, ka nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas
izmaksas depozīta ieviešanas rezultātā pieaugs vidēji par
15-20%. Šo sadārdzinājumu jutīs ikkatrs Latvijas iedzīvotājs un
uzņēmums.
Lai
iegūtu pēc iespējas labākus rezultātus, pētījumā tika
analizēta depozīta sistēmas ieviešana arī citās Eiropas
valstīs. Konstatēts, ka depozīta sistēmas darbība valstī
automātiski nenodrošina kopējo iepakojuma pārstrādes rādītāju
pieaugumu. Piemēram, visaugstākie iepakojuma pārstrādes rādītāji
Eiropas Savienībā ir Beļģijā, Čehijā un Spānijā, kurās nav
ieviests dzērienu pudeļu depozīts, bet darbojas dalītās
atkritumu vākšanas sistēmas. Vismaz septiņām no desmit valstīm,
kurās vēsturiski izveidota depozīta sistēma, nepieciešamas
papildu aktivitātes, lai uzlabotu plastmasas iepakojuma pārstrādes
īpatsvaru un sasniegtu noteiktos mērķrādītājus 2025. un
2030.gadā.
Kopumā
arī citu valstu pieredzes vērtējums rāda, ka sistēmas ieviešanas
izmaksas ievērojami pārsniedz ieguvumus atkritumu apsaimniekošanas
rādītājos. Tāpat sistēma nav uzskatāmi palīdzējusi samazināt
atkritumu daudzumu dabā vai veicināt atkārtoti lietojamā
iepakojuma izmantošanu, gluži otrādi, vienreiz lietojamā PET
iepakojums tiek izmantots arvien biežāk.
