Laikā, kad tuvojas mācību gada noslēgums, ir vēlme pārdomāt visu, kas pa šiem deviņiem mēnešiem noticis, gluži tāpat, kā tas ir, tuvojoties Vecgada vakaram. Pārdomas par aizvadīto mācību gadu, lika man atcerēties to, kā es sāku…
Mūsdienās cilvēki bieži vien domā pārmērīgi racionāli, visur cenšas iepīt loģiku, un Dievs tiem, protams, šķiet kaut kas neloģisks, jo Viņš ir pārdabisks, tiem neizprotams. Tāpēc pasaulē ir pilns ar sliktiem atgadījumiem. Ja cilvēki mīlētu Dievu, tie nevēlētos darīt neko ļaunu citiem, jo tas sāpina Dievu. Taču Viņam tic un Viņu mīl vien retais, tāpēc pasaule ir pilna ar grēkiem. Protams, ka tā! Tā taču dzīvot ir vieglāk un interesantāk.
Ir cilvēki, kas uzskata, ka baznīca daudz ko aizliedz, ka, uz turieni ejot, nevar priecāties. Bet tie ir meli! Dievs ir prieka avots, un ikviens, kurš patiesi iemīlējis Dievu, pats piekritīs, ka lietas, kas baznīcā tiek uzskatītas par sliktām, tādas patiešām ir, jo, iemlīlot Dievu, cilvēks iepazīst arī patiesību. Taču tā saucamie baznīcas ‘’aizliegumi’’ ir meli. Vieglāk ticēt ir meliem, tāpēc cilvēki notic, ka baznīca patiešām kaut ko aizliedz. Bet tā nav. Nevienam nekas nav liegts. Cilvēks rīkojas, kā vēlas. Bet, iemīlot Dievu, var atšķirt melus no patiesības, var saprast, kas ir ļauns un kas labs.
Vienkāršāk un saprotamāk atbilde tam, kāpēc cilvēki netic Dievam ir atrodama Bībelē, Jāņa evaņģēlijā. Jēzus saka :,,Jūs neesat spējīgi klausīties Manus vārdus. Jūs esat no sava tēva – velna, un jums gribas piepildīt sava tēva kārības. Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs. Bet Man jūs neticat, tāpēc, ka Es runāju patiesību,’’ (Jņ.8:43-45).
Ikviens, kurš atgriežas pie Dieva, atgriežas arī patiesībā. Bet tikai, dzīvojot patiesībā, var saprast, ka Dievs ir, jo melos Dieva nav. Melos ir tikai ļaunums, bet Dievs nav slikts. Dievs ir patiesība. Kas meklē Viņu, meklē arī to un aizmirst par meliem.
