“Sirsnīgi lūdzam palīdzēt!” tā sākas neviens vien palīgā sauciens, kad notiek kāda nelaime – ugunsgrēkā aiziet postā ģimenes māja, kā tas nupat notika Tirzas pagasta “Pērļu” mājas saimniekiem, piemeklē kāda ļauna slimība un valsts ir novērsusies, jo nav naudas, lai palīdzētu izveseļoties.
Daudz ir tādu bēdu stāstu, kad vecāki paliek bez darba un un līdz ar to ģimene – bez iztikas līdzekļiem. Cik daudz ir vientuļo pensionāru, kas ar santīmiem kabatā dzīvo no pensijas līdz pensijai! Arī to, kas pirmspensijas vecumā paliek bez darba un nevienam darba devējam nav vajadzīga viņu dzīves pieredze un darba prasmes.
Uztraucas, ka ļoti maz dzimst bērnu, bet neuztraucas par to, ka jaunās ģimenes cīnās par izdzīvošanu, jo trūkst līdzekļu pat elementārām vajadzībām. Kaut kā pa dzīvi kuļas arī daudzbērnu ģimenes, vientuļās māmiņas un ģimenes, kurām pietrūcis apgādnieka. Nāk rudens un tuvojas ziema, vairojas to ģimeņu skaits, kam atkal trūkst darba un nav par ko dzīvot.
“Vēlamies palīdzēt ļoti daudzām ģimenēm visā Latvijā. Katras ģimenes stāsts ir atšķirīgs, bet situācija visiem ir viena – ir dienas, kad nav, ko ēst… Sadosimies rokās, lai kaut nedaudz uzlabotu mūsu līdzcilvēku dzīves!” aicina skolēnu sabiedrība “Eurika” un portāls ziedot.lv.
Esam jau pieraduši, ka mūs aicina ziedot it visu un it visur – sabiedriskajos medijos tiek rīkotas dažādas labdarības akcijas, veikalos, kur izvietotas lielākas un mazākas kastītes, banku kontos un citādi. Un tauta ziedo pa latam vien, jo jūt līdzi saviem nelaimē nonākušajiem līdzcilvēkiem un saprot, ka ikviens var nonākt līdzīgā situācijā. Bet ko par to domā valsts?
