Ticiet vai ne, bet mans draugs, ilgstošais dienaszaglis, darba nemeklētājs, savas sievas kaklakungs Antons Krikums beidzot sācis nopietni meklēt darbu. Lūk, ko ir panākusi krīze!
Es gadiem ilgi nevarēju vien nobrīnīties, kā tāds spēka mitriķis sēž mājās, rokas klēpī salicis, kamēr viņa kundze melnās miesās raujas aiz letes, ar savu dekoltē piesaistīdama klientus un novirzīdama viņu skatienu, kamēr tiek apskaitīti. Tieši šmaukšanās dēļ Krikuma kundze laiku pa laikam spiesta mainīt darbavietas.
Sieviete cīnās kā var, lai uzturētu ne tikai sevi, bet visu ģimeni – vīru un divus bērnus, kas nu jau beiguši skolu un nevar darbu atrast. Dabiski, ka par studēšanu augstskolās viņiem pašlaik nav ko domāt, jo ģimene knapi savelk galus un par to vien domā, kaut parādu dēļ neizliktu no dzīvokļa. Viņiem jau reiz bijusi atslēgta elektrība, ko, es jums teikšu, pats Antons tērē uz nebēdu. Nu i sieva izvirzīja ultimātu: vai nu ej dzīvot atsevišķi un uzturi sevi pats, vai sāc pelnīt naudu kopējam ģimenes katlam!
Es Antonu nenosodu. Es viņu saprotu. Viņam šī situācija ir kā šoka terapija. Pirmo reizi pa n-tajiem gadiem šim nācās iet uz darba biržu reģistrēties. Pirms tam Antoša ievācis ziņas, ko rakstīt savā CV. Kad viņš man pastāstīja, es, vecais nelga, pensionārs, apstulbu!
Es vienmēr uz skolotiem ļaudīm esmu skatījies kā uz dieviem. Izrādās, ka manam senajam draugam, plencim Antošai, arī ir augstskolas diploms! Viņš, rau, ir elektronikas specs. Protams, šīs nozares vissenākajā līmenī.
Darba biržā pa kluso šim pačukstēts, lai labāk savā CV šito izglītību noklusē. Proti, jo krutāka izglītība, jo grūtāk piemeklēt nodarbošanos bezdarbniekam. A pēc likuma jāpiedāvā darbs atbilstoši diplomam. Tā nu Antons savā CV ierakstīja, ka viņam ir tikai un vienīgi vidusskolas izglītība. Es jums teikšu gan, ka mūsdienās tas ir daudz. Tik daudz jauniešu mētājas pa valsti ar nepabeigtu pamatskolas izglītību, dažs lāgā neprot ne lasīt, ne rakstīt, ne rēķināt. Pret viņiem mans draugs Antons ir profesors, nudien!
Nu ko viņam var piedāvāt? Tirdzniecības pārdevējs, bruģētājs, virtuves strādnieks, mežstrādnieks, apkopis… Lūk piedāvājumu arsenāls vecim ar vidējo izglītību! Antons izvēlējās apkopēja darbu, lai neviens neredzētu, kā šis pa vakariem raujas, bet tur drīz vien notika štatu samazināšana. Atkal nekā. Aizgāja par virtuves strādnieku, atkal samazināja. Gaterī – arī bezalgas atvaļinājumā palaida. Tagad Antons staigā pa miskastēm un vāc tukšo taru. Nodod, nopelna katru dienu pāris latus. Sieva ir apmierināta.
Bet es… ziniet, man ir kauns no tāda drauga. Es viņam esmu ieteicis tomēr pameklēt nopietnāku nodarbošanos, kas mazāk smird.
