Tiešsaistes
spēlēm ir ievērojama loma mūsdienu bērnu dzīvē. Teju puse –
44% Latvijas jauniešu atzīst, ka spēlē tiešsaistes spēles
vismaz reizi nedēļā. Kāpēc bērni un jaunieši aizraujas ar
tiešsaistes spēlēm? Kā vecākiem reaģēt uz šo aizraušanos?
Atbildes uz šiem jautājumiem palīdz rast telekomunikāciju
uzņēmuma Telia
Company iniciatīvas
“Skolēnu konsultatīvā komiteja” sadarbībā ar Latvijas
Drošāka interneta centru (Drossinternets.lv) veiktais pētījums.
Situācija iniciatīvas ietvaros tika apzināta Skandināvijas un
Baltijas valstīs.
Pētījums
atklāj nopietnu tiešsaistes spēļu klātbūtni pusaudžu dzīvē –
82% piecpadsmitgadīgu jauniešu, kas piedalījās pētījumā, spēlē
tiešsaistes spēles, bet katrs ceturtais jaunietis to dara bieži.
Gandrīz puse puišu sevi raksturo kā biežus spēlmaņus, turklāt
trīs ceturtdaļas zēnu atzīst, ka skatās e-sporta sacensības –
sacensību veidu, kurā cilvēki sacenšas, spēlējot tiešsaistes
spēles. Jauniešiem spēlēšana ir gan izklaides avots, gan veids,
kā sevi uzmundrināt, radoši darboties un iegūt jaunus draugus.
Spēlēm ir arī svarīgas ilgtermiņa priekšrocības – 64%
jauniešu, kuri spēlē tiešsaistes spēles, uzskata, ka tās ļauj
apgūt citas prasmes, piemēram, angļu valodu, stratēģisko
domāšanu, un attīsta radošumu.
“Daudzi
vecāki ir saskārušies ar pusaudžu pārlieku aizraušanos ar
spēlēšanu un tās sekām – novārtā pamestajām mācībām un
ikdienas pienākumiem, kā arī negatīvajām emocijām, kas ietekmē
bērna uzvedību. Viena no populārām vecāku taktikām ir
tiešsaistes spēļu aizliegšana vai ierobežošana, radot vecāku
un pusaudžu konfliktu. Pētījums atklāj arī tiešsaistes spēļu
pozitīvo ietekmi, kuru vecāki var izmantot savā labā. Mans
aicinājums ir vecākiem nenorobežoties no tiešsaistes spēlēm,
bet gan pārrunāt ar bērniem gan pozitīvo, gan negatīvo un atrast
veselīgu kompromisu,” uzsver Drossinternets.lv vadītāja Maija
Katkovska.
Analizējot
datus par Latvijas jauniešiem, mazāk nekā puse (44%) Latvijas
bērnu atzīst, ka spēlē tiešsaistes spēles vismaz reizi nedēļā,
kas ir zemākais rādītājs starp Skandināvijas un Baltijas
valstīm. E-sportu regulāri skatās 9% pusaudžu, turklāt 42%
jauniešu uzskata, ka E-sports ir visaizraujošākais sporta veids.
Vairāk par pusi (55%) Latvijas jauniešu uzskata, ka viņu draugi
tiešsaistes spēlēm velta pārāk daudz laika. Ceturtdaļa (26%)
skolēnu atzīst, ka tiešsaistes spēļu spēlēšana viņus aizrauj
vairāk par visu citu dzīvē, un interesanti, ka arī šis ir
zemākais rādītājs starp visām valstīm (piemēram, Lietuvā un
Igaunijā tie ir attiecīgi 39% un 40% jauniešu).
Tāpat
kā Skandināvijā, arī jaunieši Latvijā uzsver, ka spēlēšana
viņu dzīvi ietekmē pozitīvi. 68% bērnu uzskata, ka, spēlējot
viņi ne vien pilnveido savu spēlēšanas prasmi, bet arī iemācās
ko jaunu. Piemēram, uzlabo sadarbības iemaņas un pilnveido angļu
valodas prasmes. Zīmīgi, ka 45% jauniešu saka – spēļu
spēlēšana viņiem palīdz aizmirst sliktās lietas dzīvē.
Kopumā
pusaudži apzinās arī negatīvo pusi, ko nes līdzi aizraušanās
ar tiešsaistes spēļu spēlēšanu. 65% Latvijas jauniešu atzīst,
ka viņiem ir bijusi pieredze, ka spēle ir konflikta cēlonis starp
cilvēkiem. Tāpat bērni apzinās risku, sazinoties ar nepazīstamām
personām tiešsaistē. Bet 28% bērnu jūtas vīlušies, jo nespēlē
tiešsaistes spēles pietiekami labi, un tas ietekmē viņu
pašvērtējumu.
Pētījums
veikts Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma Telia
Company iniciatīvas
“Skolēnu konsultatīvā komiteja” ietvaros. Tā tapusi
sadarbībā ar bērnu tiesību organizācijām un skolām 7 valstīs
– Skandināvijas un Baltijas valstīs. Skolēnu konsultatīvā
komiteja tika izveidota pirms vairākiem gadiem, lai labāk saprastu
pašu bērnu viedokli par dzīvi tiešsaistē un digitālajām tēmām.
Viedokļi
par spēlēšanu tika apkopoti no 600 piecpadsmit gadus veciem
jauniešiem gan kvantitatīva pētījuma, gan animācijas filmu
veidā, izmantojot Plotagon
animācijas rīku.
Kopumā tika izveidotas 159 animācijas filmas par četrām
tēmām – pozitīvais un negatīvais, kas saistīts ar spēlēšanu,
tiešsaistes spēļu loma jauniešu dzīvē un iemesli, kāpēc
nevajadzētu spēlēt tiešsaistes spēles. Latvijā pētījuma
īstenošanā un radošo kopdarbnīcu organizēšanā iesaistījās
Latvijas Drošāka interneta centrs Drossinternets.lv. Projekta
globālais sadarbības partneris bija bērnu tiesību aizsardzības
organizācija Pasaules Bērnu fonds (World Childhood Foundation).
Savukārt pētījuma vadību, materiālu analīzi un pētījuma
ziņojuma sagatavošanu nodrošināja pētījumu un datu analīzes
uzņēmums Ipsos.
Infografika
“Jaunieši
par spēļu
spēlēšanu
internetā” ar
pētījuma
rezultātiem
apskatāma
šeit.
