Vairums interneta lietotāju vieglprātīgi izturas pret savu drošību internetā. Rezultātā daudzi kļūst par krāpšanas upuriem, tiek izkrāpta privāta informācija un nauda, neautorizēti piekļūts e-pastiem un sociālo tīklu kontiem. Tā liecina Drošāka interneta centra Drossinternets.lv aptaujas rezultāti, kuras ietvaros aptaujāti 900 interneta lietotāji.
40% aptaujāto atzīst, ka viņi izmanto ne vairāk kā 2 paroles visiem interneta resursiem – e-pastam, sociālo tīklu kontiem un vietnēm, kur nepieciešama reģistrēšanās. Turklāt 12% atzīst, ka parolē izmanto savu vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, secīgu ciparu vai burtu virkni. Tas ļauj paroli samērā vienkārši uzminēt. Šāda vieglprātība nav bez sekām – “uzlauzts” e-pasts vai sociālo tīklu konts ir otra visbiežāk sastopamā situācija, par kuru iedzīvotāji sūdzas Drošāka interneta centram. Izplatītākais nepatikšanu iemesls bija – vai nu pārāk vienkāršas paroles, vai arī krāpšanas upuri publiskā vietā nav pareizi izgājuši no saviem kontiem. Pozitīvi vērtējams fakts, ka 62% respondentu nelietotu bezvadu internetu kafejnīcā, ja tas netiek aizsargāts ar paroli.
Visbiežāk sastopamā problēmsituācija, par kuru iedzīvotāji sūdzas Drošāka interneta centram, ir krāpšana. Pirmkārt, interneta lietotāji uzķeras vilinošiem piedāvājumiem nopelnīt. Piemēram, piereģistrējas vietnēs, kur, sakrājot noteiktu klikšķu skaitu, varot nopelnīt vairākus simtus eiro (tā vismaz sola vietnes uzturētāji). Bet, lai sāktu pelnīt, ir jānopērk drošības kodi. Otrkārt, liela problēma ir viltus interneta veikali, kuros iegādātā prece tā arī netiek piegādāta. Treškārt, Latvijas iedzīvotāji uzķeras uz krāpšanu, kas ir mērķēta tieši uz šo cilvēku. Piemēram, krāpnieki izpēta, ka bērns spēlē futbolu, un vecākiem izsaka “vilinošu” piedāvājumu bērna nometnei Spānijā. Nauda tiek samaksāta, bet nometnes organizētājs “pazūd”. Vai cits piemērs – izpētot vecāka gadagājuma cilvēku saistību ar dažādām citām personām, viņš tiek informēts par kāda no attālām paziņām slimību un aicināts palīdzēt un ziedot naudu. Vēl piemērs – interneta lietotājs saņem e-pastu, ka it kā kāds paziņa no ārzemēm sūta paciņu un esot jāsedz pasta izdevumi. Tāpat cilvēki ievada datus, piesakoties ceļojuma vīzai, bet nepārliecinās, vai saite ir droša.
Drossinternets.lv aptaujas dati liecina, ka lielai daļai respondentu vispār nav skaidra atšķirība starp interneta mājaslapu HTTPS un HTTP protokoliem – respondenti nezina, ka “S” burts protokola beigās nozīmē, ka tas ir drošais protokols (Secure), respektīvi, komunikācija starp pārlūkprogrammu un mājaslapu notiek šifrētā veidā. Šo protokolu visbiežāk lieto, lai padarītu drošu internetbankas lietošanu vai preču iegādi interneta veikalā. Tai pašā laikā 71 % aptaujāto atzīst, ka savus maksājumu kartes datus ievadītu interneta vidē, ja būtu pārliecinājušies par attiecīgās lapas drošību un tās uzturētāja identitāti.
Runājot par datora drošību, 11% respondentu atzīst, ka aizver antivīrusa atjaunināšanas paziņojumu, jo tas kaitina. 7% saka, ka viņu datoram nemaz nav antivīrusa programmas.
Latvijas Drošāka interneta centrs aicina kritiski izvērtēt katru situāciju, pirms izpaust privātus datus, atbildēt vilinošiem piedāvājumiem vai iepirkties internetā. Gadījumos, kad nonākts situācijā, kurā nepieciešams padoms par to, kādas ir interneta lietotāja tiesības un kā rīkoties, aicinām konsultēties ar Drošāka interneta centru, rakstot uz [email protected]
