Nevarētu teikt, ka viņi ir tik atšķirīgi kā diena un nakts – tēvs un meita Ralfs (41 gads) un Patrīcija (18 gadu) Rubeņi no Stāmerienas. Drīzāk ir tā, ka meitene tīšām meklē sevī citādo un Ralfs tam neliek šķēršļus. Drīzāk priecājas, jo uzskata: “Bērniem nav jārealizē vecāku nepiepildītie sapņi, bet pašam jānoskaidro, kas patīk un kas ne.”
Ralfs ir mūziķis, dziesmu autors un grupas “Tranzīts” radītājs. Patrīcija kopš 12 gadu vecuma par savu dzīves aicinājumu izvēlējusies dejas mākslu. Vispirms viņa iesaistījās deju kolektīvā “Poga”, tad kļuva par “Gulbenes Buku” karsējmeiteni, dejoja arī mūsdienu dejas pie Valērijas Olekšas, bet tagad studē Kultūras koledžā un ir sajūsmā, ka lekcijās lielākoties jādejo. Patrīcija ir atklājusi, ka viņai vistuvākās ir dejas, kas ļauj improvizēt un izpausties individualitātei.
Strīdos dzimst patiesība
“Tusiņš divu gadu garumā turpinās,” tā par meitas studijām saka Rafs un piebilst, ka nav jau žēl, bet… Pats atceras, ka arī viņam pašam ir pārmests: “Kad tu beidzot sāksi ar kaut ko nopietnu nodarboties?” Taču tad klajā nāca viņa pirmais dziesmu albums un pirmie radošā darba ienākumi. Kopš tā brīža tuvāko cilvēku attieksme pret to, ko dara Ralfs, kļuva citāda. “Gaidu, kad mana meita ar pašas veidotu koncertu pieteiks sevi dejas mākslā, bet pagaidām viss, ko viņa dara, ir tikai tusiņš,” saka tētis. Patrīcija savu dzīvi šodien raksturo tā: “Nē, ne tikai tusiņš! Man ir viss – skola, izklaides, draugi, mājas un vecāki!”
“No malas izskatās, ka mēs strīdamies. Tā ir parakstā savstarpējās kontaktēšanās maniere,” tūlīt pat smaidot brīdina Ralfs. Tāda ir viņa metode bērnu audzināšanā – neuzspiest savu patiesību, jo tā dzimst tikai un vienīgi strīdos. Stilu, kādā viņš sarunājas ar meitu, tomēr nevar nosaukt par strīdēšanos. Ralfs apstrīd Patrīcijas teikto, tāpat kā viņa apstrīd tēti, taču ne mirki abi nezaudē savstapējo cieņu un mīļumu. “Taču, ja mēs dūdojam kā balodīši, tad briest auzas jeb nepatikšanas,” piebilst Ralfs.
(Vairāk lasiet 10.februāra “Dzirkstelē”)
