Par
to, ka dzērājšoferu skaits uz ceļiem joprojām ir liela problēma,
liecina ne vien statistika, bet arī policijas pieredze, izbraucot uz
izsaukumiem.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Satiksmes
uzraudzības rotas inspektore Kristīne
Boževniece atzīst, ka cilvēkus nebaida
sodi, ko īpaši pierāda tas, ka bieži vien policijas ekipāžas
saskaras ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem atkārtoti.
“Varētu
pat teikt, ka dažiem cilvēkiem braukšana reibumā ir kā atkarība
– viņiem vienkārši IR jāpiesēžas pie stūres un jābrauc,
neatkarīgi no izdzertā alkohola daudzuma. Autovadītāja tiesību
atņemšana šos šoferus aptur tikai uz brīdi un ne visus.
Aizdomāties liek vien tad, kad tiek piemērota īslaicīga brīvības
atņemšana,” par pieredzēto satiksmes uzraudzības darbā stāsta inspektore.
Katrai
vecuma kategorijai savi iemesli
Reibumā pie
auto stūres sēžas gan veci, gan jauni cilvēki. Atšķirības ir
argumentos, kāpēc cilvēks to dara. Vecākas paaudzes cilvēki
riskē, jo jādodas uz veikalu vai pakaļ radiem uz autobusa pieturu
utt. Taču jaunieši to pārsvarā dara izklaides dēļ, un tieši
tādēļ arī visbiežāk jauniešus – dzērājšoferus pieķeram
kopā ar draugiem. Satraucoši ir fakti, ka draugi pat kūda citus uz
“varoņdarbiem”- izmēģināt, kā tas ir braukt reibumā.
Kompāniju
fenomens – drosmīgie ātri vien atkāpjas
Atšķirības
vērojamas arī tajos brīžos, kad policija aiztur iereibušus
autovadītājus. Vecāki cilvēki biežāk pakļaujas policistu
norādījumiem, jūtas vainīgi un ir vērsti uz sadarbību. Tikmēr
jaunieši, īpaši, ja viņi ir kompānijā, kļūst agresīvi,
bravurīgi un- nepakļaujas policistu prasībām.
Savukārt pasažieri
– kūdītāji, nonākot policijas redzeslokā, “atkāpjas”,
noveļot vainu uz citiem. Ne reti pēc avārijas tiek mainītas arī
liecības, visu vainu uzveļot dzērājšoferim. Likumiski atbildības
pasažierim par sekām nav, bet vai viņš pats ar šo domu spēs
sadzīvot un skatīties līdzcilvēkiem acīs, tas paliek katra paša
ziņā.
Nesen
Valmierā bija avārija, kurā autovadītājs, kurš gāja bojā,
bija alkohola reibumā, savukārt pasažieri, kas arī bija
iereibuši, izdzīvoja un pat necieta. Avārijas brīdī kompānija
nebija spējīga pat uztvert notiekošo, nesaprazdami traģēdijas
apmērus.
Pēc šādām avārijām policija, lai noskaidrotu avārijas
cēloņus, izvaicā katru pasažieri atsevišķi. Līdz ko bravūrīgo
kompānijas līderi nošķir no citiem, reakcija mainās; viņš
nožēlo izdarīto un necenšas pretoties.
Diskusijas
un strīdi, lai novilktu laiku
Lielākā
daļa šoferu, kas apturēti “nākamā rīta” reibumā, izceļas
ar dīvaino braukšanas stilu. Nepietiek, ka viņi pie stūres sēžas
reibumā, šie likuma pārkāpēji mēdz arī pārsniegt braukšanas
ātrumu. Šie vadītāji nereti reaģē ar sašutumu, diskutējot ar
policiju un mēģinot pārliecināt, ka alkometra rādījumi nav
pareizi, tādējādi cenšoties izvairīties no atbildības. Viņu
mērķis ir novilcināt laiku cerībā, ka paspēs “tikt vaļā”
no promilēm, taču lielākoties tas neizdodas.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Satiksmes
uzraudzības rotas inspektore K. Boževniece atgādina, ka
eksperti ir neskaitāmas reizes minējuši, ka vienīgās “zāles”
pret reibumu ir miegs.
