Korfu (Grieķija), 28.jūn., LETA–AFP. Pasaules lielvalstis sākušas debates par Eiropas drošības struktūru pielāgošanu mūsdienu izaicinājumiem, ņemot vērā Krievijas bažas, svētdien paziņoja Eiropas Savienības ārpolitikas šefs Havjers Solana.
Sarunās sestdienas vakarā Grieķijai piederošajā Korfu salā 56 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalstu ārlietu ministri izskatīja iespējas precizēt 1975.gadā parakstīto Helsinku drošības aktu.
“Nekas nav pabeigts, tas ir tikai sākums. Taču ar to varētu sākties process, kurā mēs izskatīsim Eiropas drošības arhitektūru,” žurnālistiem paziņoja Solana.
“Ņemot vērā pašreizējos notikumus un mūsdienu jaunos izaicinājumus, manuprāt, pastāv iespēja virzīties uz to, ko mēs varētu dēvēt par “Helsinki plus”,” viņš teica, ar to domājot Helsinku Nobeiguma aktu par sakaru uzlabošanu starp Rietumiem un komunistiskajām valstīm.
Pirms gada Krievijas prezidents Dmitrijs Medevedevs ierunājās par plānu noslēgt jaunu, juridiski saistošu drošības līgumu, lai aizstātu, pēc Krievijas domām, novecojušos aukstā kara laika bruņojuma kontroles līgumus un palīdzētu izvairīties no tādām krīzēm kā karš Gruzijā.
NATO piesardzīgi izturas pret šo ideju, saskatot tajā Maskavas plānu kā atbrīvoties no militārās alianses, kura paplašinoties tuvojas Krievijas robežām.
Solana uzsvēra, ka pašlaik apspriežamā pieeja neparedz veidot jaunas struktūras, bet gan reformēt esošās, piemēram, NATO un Krievijas padomi vai EDSO, lai tās labāk spētu stāties pretī mūsdienu izaicinājumiem drošībai.
“Ir daudzas lietas, ko var uzlabot, nemainot pamatstruktūras, nepakļaujot riskam to, kas nodrošinājis fantastisku stabilitāti daudzus, daudzus gadus. Piemēram, NATO un Krievijas padomi var attīstīt tālāk un arī EDSO var attīstīt dažos virzienos,” viņš teica.
Pēc viņa teiktā, var izstrādāties arī mehānismi ekonomisko jautājumu, piemēram, enerģijas, risināšanai, saglabājot tā dēvētos trīs Helsinku grozus – organizācijas drošības garantēšanai, ekonomikai un cilvēktiesībām un pārvaldei.
Kaut arī viņš apgalvoja, ka “debatēm joprojām esot konceptuāls raksturs”, taču pastāv cerība, ka idejas izvērtīsies oficiālākās diskusijās līdz decembra vidum, kad paredzēta EDSO ārlietu ministru oficiāla tikšanās Atēnās.
EDSO, kas risina jautājumus, sākot no bruņojuma kontroles un cīņas pret noziedzību līdz cilvēktiesībām un vēlēšanu pārraudzīšanai, apvieno 56 valstis no Eiropas, Vidusāzijas un Ziemeļamerikas, kuru vidū ir arī Kanāda, Vatikāns un ASV.
