Nekad savā mūžā neesmu aizrāvusies ar citu pamācīšanu, bet šodienas dzīves smagie apstākļi piespieda mani to darīt. Jau pašā sākumā gribu brīdināt, lai naudīgie šīs pamācības tālāk nelasa – nepalīdzēs! Bet tautas lielākajai daļai tas palīdzēs izdzīvot.
Tātad – kā apmānīt vēderu? Es daru tā. Vispirms izdomāju, kas man vislabāk garšotu un kas šobrīd manam organismam visnepieciešamākais.
Redzu, ziema un jau sāk plosīties gripa. Tāpēc uzturam jābūt pilnvērtīgam. Nu, piemēram, šobrīd man kārojas cepts Ķekavas cālis krējuma mērcē. Ņemu cūku ādas (agrāk – govs tesmeni, jo tie ir vislētākie), sagriežu gabaliņos un novāru sālsūdenī tā labi ilgi! Mīksts kā plūme! Kad tas gatavs, sakārtoju glītos gabaliņos uz šķīvīša (ja tā ir cūkāda, var parādīties kāds kumšķis saru, tad tos gan vajag izraut). Tad pārleju ar nedaudz sāļā novārījuma un ķeros pie ēšanas. Bet te nu pastāv viens pamatīgs noteikums: jāaizver acis! Un šajā brīdī ar milzīgu gribasspēku jāiedomājas, ka jūs patiešām ēdat ceptu cāli krējuma mērcē. Tad var sākt nesteidzoties ēst. Es tā daru, un vienmēr esmu ēdusi to, ko sirds kāro.
Kad šķīvītis tukšs, tad jāuzkož kaut kas no augļiem, jo pensionāriem ziemas saltumā labi jāpaēd. Jūs taču arī būsiet dzirdējuši, cik bieži to mums atgādina: ēdiet augļus, ēdiet augļus! No augļiem izvēlos tos pašus lielākos un vislabākos. Ņemu augli, tas ir, skaistu, nevārītu kartupeli, nomazgāju ļoti rūpīgi. Nomizoju plānu miziņu, sagriežu kartupeli nelielos garenos gabaliņos un skaisti sakārtoju augļu traukā. Tad var ķerties pie ēšanas. Kas tagad jāatceras? Pareizi! Jāaizver acis un jāiedomājas, ka ēdat ananasus. Kas tā par labsajūtu! Ja nu jums augļus nekārojas, tad var iedzert kādu sulu. Es daru tā. Pieleju glāzi ar ūdeni un ieberu tajā pustējkaroti cukura. Atkal šausmīgi stipri jāiedomājas, ka dzerat apelsīnu sulu. Kāda bauda! Vai ne?
Es pieļauju, ka starp lasītājiem atradīsies kāds vājas gribas cilvēks, kas nespēs sevi noskaņot uz labu un veselīgu paēšanu. Tad nu man vajadzēs šos ļautiņus arī pamācīt. Vai tad man žēl!
Šajā gadījumā aizejiet uz kādu no lielveikaliem un pagrozieties pie tās vitrīnas, kur izlikti žāvējumi par pasakainām cenām. Apskatiet šo brūnos kārumus un ar acīm ieurbjaties klāt pieliktajās cenās. Un tā kādu brītiņu pastāviet. Šajā laikā ieteicams atcerēties, ka šos latus pārvēršot agrākajos rubļos, ka par šādu naudiņu jūs būtu nopircis mēteli ar visām kurpēm. Tad mierīgi papētiet vēl citas cenas un tikpat mierīgi ejiet mājās, sevišķi tad, ja līdz pensijai palikušas tikai pāris dienu. Ticiet man, mājās jūs aiziesiet kā paēdis.
Redziet nu – cik lēti un ērti šodien var paēst! Vajag tikai gribēt, tad nebūs jālauza galva par kaut kādiem valdības groziem.
Tā kā esmu pensionāru pusē, tad mani padomi ir par brīvu.
Bet beigās vēl piebilde redakcijai. Honorāru varat man droši sūtīt, kaut vai dažus santīmus. Es saspiedīšu naudiņu saujā, aizvēršu acis un iedomāšos, ka man saujā ir jubilejas zelta lati. Nez vai citi tā spēs.
Mīļā tauta! Arī es esmu par veselīgu un pilvērtīgu uzturu! Dzīvojiet veseli!
