Eduards Kokorevičs uzskata, ka tagad ir daudz vairāk iespēju, nekā strādājot valsts darbā
“Eduards ir vīrišķīgs, stipras dabas cilvēks ar labu humora izjūtu: necieš iebildumus un skaļas sentences. Visu dara pats, tomēr pārbauda un komandē arī citus. Kaut arī pieder pie fantazētāju cilts, praktiski prot uzbūvēt itin visu jebkurā jomā. Nepadodas tukšiem vilinājumiem un ilūzijām. Arī teatralitāte Eduardam ir tuva, jo fantāzija gāžas kā Niagāras ūdenskritums,” tā 6956 Latvijā mītošos Eduardus raksturo Gunnars Treimanis.
ulbenietis Eduards Kokorevičs, iepazinies ar šo raksturojumu, atzīst, ka tajā daudz kas atbilst viņa iekšējai būtībai, piemēram, strādājot vadošā amatā viņam nācies pārbaudīt un komandēt citus.”Mūža lielāko daļu esmu vadījis uzraudzības darbā, bet kopš pagājušā gadu tūkstoša jau deviņus gadus esmu pensijā,” joko Eduards.
Lai gan vajadzētu būt citādāk, tomēr pensionāram 12 stundu diena esot par īsu, lai visu paspētu, jo dažādu darīšanu kļuvis vairāk, dzīvē arī daudz kas ir mainījies.
“Tagad ir vairāk iespēju, nekā tad, kad strādāju valsts darbā,” saka Eduards. 1975.gadā viņš sācis strādāt Gulbenes milicijā. Pēc tās reorganizācijas par policiju, Eduarda vadītā nodaļa iekļauta vienotā ugunsdzēsības un ugunsdrošības uzraudzības un kontroles organizācijā.
“Arī mans dēls strādā policijā, tāpēc, ja vien viņam noder manas zināšanas, ar tām neskopojos. Sekoju līdzi arī visām valstī notiekošajām izmaiņām,” piebilst Eduards.
Savu vārdadienu viņš svinēja 26.maijā.
“Protams, vārdadiena ir svētki, jo cilvēki biežāk atceras, nekā ikdienā. Viens otrs sen aizmirsts cilvēks piezvana pa tālruni vai atsūta īsziņu. Tas ir patīkami,” saka Eduards. Viņš atceras, ka savulaik vecāki viņam gribējuši izraudzīties vārdu Ēvalds, bet pie tagadējā vārda tā pierasts, ka tas šķiet labāks.
“Man ir laimējies, jo nekad nav bijis konkrētas iesaukas. Tikai dažkārt kāds ir nosaucis par Edžu, Edi vai Ediku, jo savulaik lielākoties strādāju kopā ar krievu tautības cilvēkiem,” stāsta Eduards.
Lielākās nesaprašanās bijušas nevis vārda, bet uzvārda dēļ.
“Kad visiem piešķīra personas kodus, atklājās brīnumu lietas, jo ne tikai vecāku, bet pat vecvecāku uzvārdos bija pieļautas burtu kļūdas. Kādas tik nianses nebija! Mīkstinājumi, citi burti, garumzīmes, galotnes, lai gan esmu Kokorevičs. Šo kļūdu dēļ man nācās mainīt ne tikai laulības un bērnu dzimšanas apliecības, bet arī daudzus citus dokumentus,” atceras Eduards.
Dzimšanas dienu Eduards arī jau nosvinējis 24.aprīlī, tāpēc viņam vislabāk patīk pavasaris, kas salīdzinājumā ar rudeni šķiet priecīgāks gadalaiks. Eduards jau 19 gadus dzīvo personīgajā mājā Dārza ielā 22 un paspējis pierast pie te valdošā klusuma.
