Čikāga, 18.sept., LETA–REUTERS. Vairākās lielākajās Eiropas valstīs pieaug pret musulmaņiem un ebrejiem vērsti noskaņojumi, liecina trešdien publicētie sabiedriskās domas aptaujas rezultāti.
Vašingtonā bāzētā Pjū pētniecības centra globālo noskaņojumu pētījumā konstatēts, ka 46% spāņu, 36% poļu un 34% krievu pret ebrejiem izturas nelabvēlīgi, savukārt Vācijā un Francijā šādi noskaņoti ir attiecīgi 25% un 20% respondentu.
Tajā pašā laikā kopš 1492.gada ebreju izraidīšanas Spānijā nekad nav pastāvējusi vērā ņemama ebreju kopiena. Tomēr pārējās četrās valstīs var izsekot senai antisemītisma vēsturei, kura apogeju piedzīvoja holokaustā Otrā pasaules kara laikā.
Vienlaikus visās valstīs, kurā aptauja veikta, konstatētais antisemītisma līmenis, salīdzinot ar iepriekšējos gados veiktajiem Pjū centra pētījumiem, ir pieaudzis.
Atsevišķās valstīs pieaugums īpaši pamanāms laikā no 2006. līdz 2008.gadam, norādīts Pjū centra ziņojumā.
Arī pret musulmaņiem vērstie noskaņojumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pastiprinājušies. Negatīvs viedoklis par musulmaņiem ir 52% spāņu, 50% vāciešu, 46% poļu un 38% francūžu.
Globālo noskaņojumu projekta asociētais direktors Ričards Vaiks norāda, ka aptaujas mērķis nebija noskaidrot, kāpēc attieksme ir mainījusies, taču citi dati liecinot, ka antisemītismu varētu būt pastiprinājusi negatīva attieksme pret Izraēlu.
Savukārt negatīvo noskaņojumu pret musulmaņiem varētu veicināt bailes no imigrācijas un ekstrēmisma, uzskata Vaiks.
Lielbritānija ir vienīgā Eiropas valsts, kurā nav konstatēts būtisks antisemītisma pieaugums, un tikai 9% britu pret ebrejiem izturas nelabvēlīgi. Arī ASV antisemītiski noskaņojumi ir mazāk izplatīti – tur par ebrejiem negatīvi izteikušies 7% respondentu, bet Austrālijā šāds noskaņojums konstatēts 11% aptaujāto.
Tajā pašā laikā aptuveni katrs ceturtais amerikānis un brits ir negatīvās domās par musulmaņiem.
Pastāv skaidra saikne starp antisemītiskiem un pret musulmaņiem vērstiem noskaņojumiem, teikts ziņojumā.
“Tie, kas nelabvēlīgi vērtē ebrejus, ir tendēti negatīvi uztvert arī musulmaņus,” konstatē Pjū centrs.
Veicot aptauju, šī gada laikā 24 valstīs intervēti 24 717 respondenti. Aptaujas kļūdas robeža atkarībā no konkrētās valsts ir plus/mīnus divi līdz četri procentpunkti.
Visasākie pret ebrejiem vērstie noskaņojumi konstatēti pamatā musulmaņu apdzīvotajās valstīs. Piemēram Turcijā, Ēģiptē, Jordānijā, Libānā un Pakistānā to respondentu skaits, kas par ebrejiem izteikušies pozitīvi, nesasniedz desmit procentus.
Tajā pašā laikā musulmaņu valstīs kopš 2002.gada mazinājies atbalsts teroristiem pašnāvniekiem un citām pret civilpersonām vērstām vardarbības formām, kas veiktas islāma vārdā.
2002.gadā trīs ceturtdaļas Libānas musulmaņu uzskatīja, ka šādas darbības bieži vai dažkārt ir attaisnojamas, taču pēdējās aptaujas laikā šāds viedoklis bija vairs tikai trešdaļai respondentu.
Pētījumā konstatēts, ka vairākās valstīs mazinājusies Osmas bin Ladena popularitāte, lai gan Nigērijā, Indonēzijā un Pakistānā “Al Qaedas” līderis joprojām bauda plašu atbalstu.
Bez tam aptaujā konstatēts, ka, piemēram, Francija ir vissekulārākā valsts pasaulē. 60% francūžu atzinuši, ka nekad nav pielūguši dievu, un tikai 10% aptaujāto uzskata, ka reliģijai viņu dzīvē ir svarīga loma.
Savukārt Spānijā pieņemas spēkā pret kristiešiem vērsti noskaņojumi – 24% aptaujāto kristiešus uztver negatīvi. Vēl tikai 2005.gadā šādu noskaņojumu pauda desmit procenti spāņu.
Tajā pašā laikā vairums aptaujāto Pakistānā, Tanzānijā, Libānā, Ēģiptē, Jordānijā un Nigērijā pauduši satraukumu par islāma ekstrēmismu.
