Agrā 1.aprīļa rītā 40 sociālo zinību pedagogi un Latvijas novadu metodisko apvienību vadītāji devās aizraujošā ceļojumā uz Eiropas Savienības parlamentu Briselē. Mācību braucienu organizēja Latvijas sociālo zinību skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Sandra Falka. Finansējumu nodrošināja Eiropas Parlamenta apmeklējumu un semināru nodaļa. Atbalstu sniedza Eiropas parlamenta deputāte Sandra Kalniete.
Ceļojumu veicām ar autobusu, šķērsojot 6 valstis un 4000 km. Guvām priekšstatu par šo valstu saimniecisko attīstību. Pa autobusa logu pavērās ainavas ar Polijas jaunceltnēm, plašajiem ābeļdārziem, Vācijas gleznainajām mazpilsētām un akurāti apstrādātajiem laukiem, Nīderlandes plašajām zemnieku saimniecībām. Grandiozu, pat mazliet baisu iespaidu radīja daudzās atomelektrostacijas. Gan Polijā, gan Vācijā redzējām apstrādātus laukus, daudz jaunceltņu, sakārtotus, līdzenus ceļus. Mūsu pavadoņi bija nepārtrauktās smago automašīnu plūsmas. Ievērojām to, ka ir daudz un dažādu rūpniecības uzņēmumu, kas acīmredzot nodrošina iedzīvotāju vajadzības, kā arī dod darba vietas. Rodas iespaids, ka ekonomiskā krīze jau pārvarēta. Pabijām arī kārtīgā ceļu sastrēgumā 3 stundu garumā.
Ceļojuma galamērķi sasniedzām vēlu vakarā, iebraucot krāšņi izgaismotajā, naksnīgajā Briselē. 3. aprīlī devāmies uz Eiropas Parlamentu, kur mūs sagaidīja apmeklējumu un semināru nodaļas speciāliste Laura Zandersone.
Programmā bija paredzētas trīs daļas:
seminārs par Eiropas parlamentu – jautājumi un atbildes;
plenārsēžu zāles apmeklējums;
Eiropas Parlamenta apmeklētāju centra „Parlamentarium” apskate.
Seminārā tikām iepazīstināti ar Eiropas Parlamenta darbību. Eiropas Savienībā dzīvojošos iedzīvotājus pārstāv 751 deputāti no 27 dalībvalstīm, kas ievēlēti atbilstoši katras valsts iedzīvotāju skaitam. Piemēram, Vāciju pārstāv – 96, Franciju – 73, Grieķiju – 22, Latviju – 9, Lietuvu – 12, Īriju – 12, Igauniju – 6 deputāti. Eiropas Parlaments ir vienīgā Eiropas Savienības iestāde, kuru tiešās vēlēšanās ievēl 500 miljoni ES dalībvalstu pilsoņu. Vēlēšanas notiek reizi 5 gados. Eiropas Savienībā šobrīd ietilpst 27 valstis, bet no 1.VII pievienosies Horvātija. Kandidātvalstu statusā ir Turcija, Īslande, Serbija, Maķedonija un Melnkalne. Eiropas Parlamentā ir pārstāvētas 23 oficiālās valodas. Tāpēc 2/3 no visiem darbiniekiem ir saistīti ar tulkošanu.
Eiropas Parlamenta uzdevumi:
pārstāvēt Eiropas Savienības pilsoņu intereses
– patērētāju drošības aizsardzību
– drošu enerģētikas piegādi
– vides aizsardzību
– migrācijas un darba tirgus politiku
pārraudzīt ES ārpolitikas jautājumus, uzturot saikni ar Padomi, Eiropas Komisiju un ES Augsto pārstāvi ārlietām
aizsargāt cilvēktiesības Eiropā un nodarboties ar to aizsardzību arī ārpus ES.
Deputāti strādā politiskās grupās, nevis pēc valsts piederības. Darbojas 7 politiskās grupas. Lai izveidotu politisko grupu nepieciešami 25 deputāti. Ir deputāti, kas nav pievienojušies nevienai no politiskajām grupām. Deputāti, kas pārstāv Latviju darbojas vairākās politiskajās grupās. Ivars Godmanis – Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības frakcija (ALDE), Sandra Kalniete, Inese Vaidere , Kārlis Šadurskis un Krišjānis Kariņš- Eiropas Tautas Partijas (Kristīgie Demokrāti) frakcija (EPP), Aleksandrs Mirskis – Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses frakcija (S&D), Alfrēds Rubiks – Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā frakcija (GUE/NGL), Roberts Zīle – Eiropas Konservatīvo un reformistu frakcija (ECR), Tatjana Ždanoka – Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības frakcija (Greens/EFA). Eiropas parlamenta darbu plenārsēdēm sagatavo 20 parlamenta komitejas, kas aptver visas iespējamās jomas – no sieviešu tiesībām līdz patērētāju aizsardzībai un veselībai. Katrā no tām ir 24 – 76 deputāti, un katrai ir savs priekšsēdētājs, birojs un sekretariāts. Var tikt izveidotas apakškomitejas un īpašās komitejas, kuras risina konkrētus jautājumus, vai tā uzraudzībā esošas izmeklēšanas komitejas. Debates komisijā ir publiskas. 18 nedēļas gadā ir veltītas komiteju konferencēm Briselē.12 nedēļas paredzētas politisko frakciju sanāksmēm. Plenārsēdes notiek gan Briselē, gan Strasbūrā.
Eiropas Parlaments pārvalda ES finanses. Budžetu finansē galvenokārt no dalībvalstu iemaksām, kuras aprēķina atkarībā no nacionālās bagātības. To papildina ar daļu no visā ES iekasētā PVN no precēm un pakalpojumiem un muitas nodevām, kas samaksātas uz ES ārējām robežām par rūpniecības un lauksaimniecības produktiem no trešajām valstīm. 44% no budžeta paredzēti ilgtspējīgai izaugsmei – reģionālo ekonomiku attīstības, izaugsmes veicinošiem pasākumiem, konkurētspējai un nodarbinātībai, 43% – dabas resursu saglabāšanai un pārvaldībai – lauksaimniecībai, ilgtermiņa attīstībai un videi, 6% – citi izdevumi, tajā skaitā arī administratīvie izdevumi, 6% – ES ārējai darbībai , attīstības politikai, humānajai palīdzībai,1% (11 miljardi) – pilsoniskumam, brīvībai, drošībai un tiesiskumam, tajā skaitā pilsoņu tiesību aizsardzībai, personu brīvās pārvietošanās tiesību aizsardzībai, terorisma apkarošanai, policijas un tiesu iestāžu sadarbība.
Eiropas Savienība veidota uz līgumu pamatiem. Sabiedrībā pastāv uzskats, ka Eiropas Savienība mums diktē noteikumus un izvirza dažādas prasības. Patiesībā Eiropas parlamentā pieņemtos likumus, katrai valstij 2 gadu laikā ir jāpielāgo savas valsts vajadzībām. Valstij ir tiesības likumus noprotestēt un aizstāvēt savas intereses. Tas jādara katras valsts ministriem un deputātiem. Šķiet, ka reizēm tas netiek izdarīts valsts interesēs. Mazām valstīm ir izdevīgi būt Eiropas Savienībā. Katrai no dalībvalstīm ir iespējas kļūt par ES prezidējošo valsti uz pusgadu. Latvijai šī iespēja būs 2015.gadā no janvāra līdz jūnijam. Šobrīd prezidējošā valsts ir Dānija.
Katram Eiropas Savienības pilsonim ir iespējas iesniegt Eiropas Parlamentā lūgumrakstu par kādu no Eiropas Savienības darbības jautājumiem, kas viņu skar tieši. Problēma var būt gan savas valsts līmenī, gan visas savienības ietvaros. Piemēram, jautājumi, kas skar vides, sociālās drošības, diplomu un kompetenču atzīšanas jomu, veselības aizsardzību utt. Eiropas Parlaments veicina šo problēmu atrisināšanu. Lūgumrakstus var nosūtīt uz šādu adresi: Rue Wertz/Wertszstraat 60, 1047 Bruxelles/Brussel, BELGIQUE/BELGIE , Eiropas parlamenta priekšsēdētājs . Saraksti var veikt arī uz sekojošu adresi: GOL03A12, 2929 Luxemburg LUXEMBOURG, fakss +352 4300-27072 Sarakste ar pilsoņiem.
Semināra laikā bija iespēja uzdot jautājumus par Eiropas Parlamenta darbību. Viens no tiem saistībā ar ekonomisko sankciju pieņemšanu pret Baltkrieviju, kurā tiek pārkāptas cilvēktiesības. Eiropas Parlamenta nostāja ir piemērot sankcijas Baltkrievijas politiskajai elitei, piemēram, naudas kontus iesaldēt, aizliegt vīzas, lai iebrauktu ES. Pašlaik tiek lemts, lai šīs sankcijas nepadarītu grūtāku baltkrievu tautas ikdienu. Pret sankcijām visaktīvāk iebilst Slovēnija un Latvija. Izskanēja arī jautājums par to, kādas ir galvenās atšķirības starp ES un savulaik pastāvošo PSRS. Pirmkārt, tā ir neatkarīga tiesu vara, otrkārt, demokrātija, treškārt, tirgus ekonomika, ceturtkārt, brīva iestāšanās un izstāšanās no savienības utt.
Pēc semināra devāmies uz parlamenta plenārsēžu zāli un apmeklēt Eiropas Parlamenta apmeklētāju centru „Parlamentarium”. Šajā centrā ir izvietota visa aktuālākā informācija par Eiropas Savienību, parlamentu, katru dalībvalsti, vēsturi. Vizuāli saistoša informācija un jaunākās informācijas tehnoloģijas ļāva iepazīties ar nepieciešamo informāciju. Piemēram vienā no zālēm uz grīdas milzīga 3D izgaismota Eiropas karte pa kuru varēja brīvi pārvietoties. Izmantojot īpašu pārvietojamo stendu jebkurā no ES valodām varēja saņemt informāciju par katru valsti. Visu vecumu apmeklētāji modernā un dinamiskā veidā varēja apskatīt, kā tiek pieņemti lēmumi un kā tas ietekmē mūsu ikdienas dzīvi. Pieejama milzīga plenārsēžu zāles vai debašu palātas digitālā projekcija uz 3600 liela apļveida ekrāna. Izmantojot skārienjūtīgo tehnoloģiju var uzzināt vairāk par deputātiem, klausīties debates un vērot balsošanas procesu. Piekļuve centram ir bezmaksas un informāciju var gūt 23 valodās. Tas pilnībā pieejams apmeklētājiem ar īpašām vajadzībām. Pieejami arī multivides gidi ES 23 oficiālajās valodās. Skolēniem ir iespējas piedalīties konkursos un apmeklēt Eiropas Parlamentu. Informācija www.europarl.lv, www.europarltv.europa.eu, www.europarl.europa.eu .
Pēc Eiropas Parlamenta apmeklējuma mums bija iespēja iepazīties ar Briseles pilsētas ievērojamākajām vietām – rātsnamu, kas ir meistardarbs un tapis 1449.gadā, karaļa pili, kas pirmo reizi uzcelta 1536.gadā, bet pārprojektēta 1873.gadā, Baložu namu (Le Pigeon) – Viktora Igo māju, kurā viņš dzīvoja pēc izraidīšanas no Francijas. Lielais laukums ir Briseles sirds – te atrodas Brabantes hercogu nams, Maiznieku māja. Izcils zvanu tornis, krāšņi akmens grebumi, smalki izstrādātas akmens statujas, grezni balkoni, iekšpagalms. Jā, viens no maniem sapņiem piepildījies – redzēju šo lielisko arhitektūru un šī ir vieta, kur es gribētu atgriezties.
Apmeklējām slaveno čurājošā puisēna skulptūru. Skulptūra tapusi 1619.gadā. To veidojis Žeroms Dikenuā Vecākais. To vairākkārt mēģināja nozagt. 1817.gadā kāds zaglis to sasita, bet tika izgatavota skulptūras kopija. Tās augstums tikai 30 centimetri. Tā izvietota nišā un kalpojusi par tīra ūdens ņemšanas vietu. Nav īsti zināms skulptūras iedvesmas avots. Viena no leģendām vēsta, ka 12.gadsimtā hercoga dēls atrasts čurājam pret koku pašā kaujas karstumā un kā valsts cīnītāju drosmes simbols atveidots bronzā. Kopš 1698.gada ir tradīcija dāvināt uzvalku komplektus puisēnam. Pilsētas muzejā izvietoti 400 kostīmi, tajā skaitā pat Elvisa Preslija kostīma kopija.
Tik īsā laikā, protams, nav iespējams iepazīties ar visām ievērojamākajām vietām pilsētā. Daudz dažādu pieminekļu, piemēram, donam Kihotam un Sančo Pansam veltīts piemineklis. Ar savu smaržu vilināja neskaitāmie šokolādes veikaliņi, kuros bija iespējams iegādāties ar rokām darinātas šokolādes konfektes, arī svaigas zemenes šokolādē, ko pasniedz elegants kungs, paklanoties un uzrunājot ikvienu pircēju kā karaļnama pārstāvi. Esot Briselē, noteikti jānogaršo slavenās Briseles vafeles ar dažādiem pildījumiem. Beļģi ir gardēži un viņu ēdieni ir kvalitatīvi pagatavoti. Piemēram, gliemenes, kas sautētas vīnā ar sīpoliem. Beļģu šokolādi uzskata par vienu no vislabākajām pasaulē. Beļģija ir lielākā alus ražotājvalsts pasaulē.
Briselē sastapām ļoti daudz iebraucējus no Āfrikas un Islama valstīm. Daudzi no tiem pārtiek no pabalstiem, jo Beļģijas valdība ir dāsna. Aptuvenais pabalsta lielums ir vairāk nekā tūkstotis eiro mēnesī un tikai nedaudz atpaliek no minimālās darba algas valstī. Paši beļģi apgalvo, ka dāsnie pabalsti ir kaitējums valsts ekonomikai un neveicina nodarbinātību, kā arī strādājošiem jāmaksā augsti nodokļi. Sastapām arī ubagojošus ārzemniekus. Iebraucēju sadzīves kultūra atšķiras no vietējām tradīcijām, tāpēc pilsētā daudz darba sētniekiem.
Vakarpusē turpinājām ceļu. Cauri Vācijai Latvijas virzienā. Pārnakšņojām unikālā viesnīcā Formula 1, kas ietilpst īpašā viesnīcu tīklā. Numuri nelieli, ekonomiski. Dušas kā īpašas izolētas kabīnes, kuras pēc katra apmeklētāja tiek automātiski mazgātas. Arī brokastis kā kosmonautiem – viss iesaiņots. Nākamajā dienā mājupceļā apmeklējām Hanoveri, nedaudz iepazīstoties ar pilsētas arhitektūru. Bija iespēja aplūkot lielveikalu A-10, kas stiepjas vairāku kilometru garumā un tā apmeklēšanai nepieciešama vesela diena. Vakarā bijām Polijā un nākamajā dienā laimīgi sasniedzām Latviju.
Ceļojums bija aizraujošs, lai arī lielu daļu no laika pavadījām autobusā. Bija iespēja nokļūt pavasarī, kur ziedēja ķirši, tulpes un narcises. Kamēr Latvijā sniga sniegs, Briselē bija + 17. Paldies par šo iespēju ceļot!
Eiropas Savienība ir iespēju zeme, tikai katram pašam ir jāprot tās izmantot.
