Brisele, 7.apr., LETA–REUTERS. Eiropas Komisija (EK) noraidījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ierosinājumu, ka globālās finanšu krīzes skartajām Centrālās un Austrumeiropas valstīm būtu jāievieš eiro bez formālas iestāšanās eirozonā.
Kā ziņots, laikraksts “Financial Times” pirmdien publiskoja šādu SVF ierosinājumu, atsaucoties uz kādu konfidenciālu fonda dokumentu.
Laikraksta rīcībā nonākušajā dokumentā norādīts, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm Centrālajā un Austrumeiropā vajadzētu iestāties eirozonā kā “daļējām dalībvalstīm”, bez pārstāvniecības Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomē.
Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka SVF ziņojums sagatavots aptuveni pirms mēneša ar mērķi atbalstīt SVF, Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kopīgo kampaņu, lai pārliecinātu ES un Austrumeiropas valstis atbalstīt pretkrīzes stratēģiju, kas ietvertu reģionālu glābšanas fondu.
EK pārstāvji atteicās komentēt “Financial Times” publiskoto informāciju, norādot, ka SVF ziņojums ir novecojis.
Tajā pat laikā EK amatpersonas uzsvēra, ka kopš ziņojuma tapšanas brīža ES ir darījusi ļoti daudz, lai palīdzētu novērst finanšu krīzes negatīvo ietekmi Centrālajā un Austrumeiropā.
“Izskatās, ka tas ir iekšējais [SVF] ziņojums, aptuveni mēnesi vecs. Mums par šo ziņojumu nav īpašu komentāru,” norādīja EK pārstāvji.
EK un Eiropas Centrālā banka (ECB) jau vairākkārt ir noraidījušas vienpusēju eiro ieviešanu, tāpēc nav sagaidāms, ka kāda ES dalībvalsts varētu rīkoties pretēji EK un ECB vēlmēm.
Tajā pat laikā ECB prezidents Žans Klods Trišē un Eirogrupas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers arī vairākas reizes ir uzsvēruši, ka ES dalībvalstīm netiks piemēroti nekādi atvieglojumi eiro ieviešanai un, lai ieviestu vienoto Eiropas valūtu, dalībvalstīm ir jāizpilda visi attiecīgie kritēriji.
Arī analītiķi “Financial Times” publiskoto ziņojumu vērtē visnotaļ skeptiski.
“Barclays Capital” pārstāvji norāda, ka šāda scenārija iespējamība vērtējama kā ļoti neliela.
“Šo [iespēju] SVF ierosināja aptuveni pirms mēneša, tomēr no ECB, EK un eirozonas valstu līderiem šajā jautājumā nav saņemtas pozitīvas atsauksmes,” paziņoja “Barclays Capital” pārstāvis Deivis Vū.
Kā ziņots, lai ieviestu eiro, jaunajām ES valstīm vismaz divus gadus jābūt piemērojušām Eiropas valūtas kursa mehānismu II, kas pieļauj nacionālo valūtu svārstības pret eiro ne vairāk kā 15% robežās no centrālā piesaistes kursa.
Lai iestātos eirozonā, ir jāizpilda arī tā sauktie Māstrihtas kritēriji. Tie paredz, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk kā par diviem procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās procentu likmes ir viszemākās, un inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās inflācija ir viszemākā.
