Maskava, 25.sept., LETA–RBC. Pēdējās tendences pasaules finanšu tirgos izraisījušas izejvielu cenu strauju pieaugumu, un investori, kas ieguldījuši savu kapitālu naftā, zeltā un kviešos, kopš gada sākuma guvuši ievērojamu peļņu, vēsta “Reuters”.
Piemēram, tikai naftas cenu paaugstināšanās vien treideriem šogad ir devusi aptuveni 40% tīro peļņu. Tomēr eksperti norāda, ka tiem, kas kopējās ažiotāžas ietekmē tuvākajā laikā gatavojas investēt izejvielu tirgū, jābūt uzmanīgiem un apdomīgiem.
Pēc ekspertu prognozēm, izejvielu cenu kāpuma tendence tuvākajā laikā saglabāsies. Dārgmetālu investīciju fonda “Pacific Heights Management” prezidents Maikls Kudžino prognozē, ka zemā dolāra kursa un procentu likmju samazināšanas ietekmē zelta cena jau drīzumā varētu pārspēt līdzšinējo rekordu – 735 dolāri (366 lati) par unci.
Atsevišķi enerģētikas nozares eksperti paredz naftas cenu tālāku kāpumu, paaugstinoties vēl virs rekordaugstā 80 dolāru (40 latu) par barelu līmeņa, un šim viedoklim pievienojas arī investīciju bankas. Piemēram, amerikāņu “Goldman Sachs” jau ir dubultojusi savas nākamā gada peļņas prognozes no investīcijām izejvielās.
Šādā situācijā izejvielu tirgus ir kļuvis neparasti pievilcīgs investoriem, kas cer uz ātru peļņu. Tā rezultātā pensiju un hedžinga fondi, kas parasti nav pārstāvēti šajā tirgū, ir sākuši aktīvi investēt metālos un citos produktos, bieži vien uz cenu svārstībām vairāk zaudējot, nekā iegūstot.
Analītiķi brīdina, ka investoriem jābūt gataviem augstas nestabilitātes apstākļiem šajā tirgū.
“Nestabilitāte izejvielu tirgū rada lielu skaitu problēmu,” uzskata investīciju kompānijas “Cole Partners” operāciju direktors Raiens Ekejs.
“Pat ja cenu pieauguma tendence saglabāsies, vienalga būs periodi, kad cenas kritīsies aptuveni par 10% mēnesī, kas nav īpaši patīkami,” norāda Ekejs.
Līdzās nestabilitātei investoru bažas rada vēl viens apstāklis. Lieta tā, ka lielākā daļa izejvielu tirgu, neskaitot naftas tirgu, ir pietiekami mazi un straujš kapitāla pieplūdums tajos var izsaukt disproporcijas un haosu.
Izejvielu sektorā investētās naudas apjoms pēdējā laikā ir būtiski palielinājies. Pēc investīciju banku aptuvenām aplēsēm, pēdējo divu gadu laikā izejvielu un izejvielu atvasināto finanšu instrumentu tirgū ir investēti aptuveni 200 miljardi dolāru (100 miljardi latu). Turklāt, pēc ekspertu prognozēm, saglabājoties tādu preču kā kviešu un vara deficītam, investīcijas izejvielu sektorā tuvākajā laikā turpinās augt.
Pagaidām investoru cerības ir attaisnojušās. Izejvielu cenu kāpums pēdējā laikā ir būtiski pārsniedzis Volstrītas akciju un obligāciju cenu pieaugumu, ko negatīvi skārusi ASV hipotekāro kredītu krīze. Pēc Federālo rezervju sistēmas (FRS) lēmuma pazemināt procentu likmes akciju tirgus situācija sākusi normalizēties, bet izejvielu tirgi tajā pašā laikā turpina savu kāpumu.
Līdzās ASV finanšu situācijai izejvielu cenu kāpumu veicina arī industrializācija un pieprasījuma pieaugums tādu attīstības valstu tirgos kā Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna, kā arī atsevišķu izejvielu ieguves un piegādes problēmas pasaules tirgiem.
