Lai veicinātu un uzlabotu Latvijas, Krievijas un Baltkrievijas savstarpējās attiecības ārpolitiskā, sabiedrībai (un ne tikai tai) ir nepieciešamas plašākas zināšanas un vēlme saprast savus austrumu kaimiņus. Jāmāk ir ar tiem sadzīvot, nepazaudējot savu identitāti un pašcieņu. Tā Gulbenē secināja eksperti Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā rīkotajā diskusijā „Kādi Latvijai ir austrumu kaimiņi?”.
Ar Gulbenes iedzīvotājiem diskusijā tikās politologs Ivars Ījabs, ārpolitikas eksperts Krievijas jautājumos Kārlis Daukšts un diskusijas vadītājs Igors Šuvajevs.
Diskusijas mērķis bija kopīgi aktualizēt sabiedrībai nozīmīgus jautājumus, izprast tos un viest jaunas idejas labākai Latvijai Eiropā. Tēma “Kādi Latvijai ir austrumu kaimiņi?” sniedza iespēju ielūkoties Latvijas un tās austrumu kaimiņu tagadējās attiecībās un spriest par to, kādai jābūt Latvijas ārpolitikai nākotnē.
Eksperti norāda, ka par spīti plaši izplatītajai pārliecībai, ka Latvijas ģeogrāfiskā pozīcija ir tās liktenis, priekšrocība vai trūkums, Latvijā patiesībā nav nekādu institucionalizētu zināšanu par to, kas notiek Krievijā un NVS valstīs. Līdz šim nav izveidots speciāls institūts vai pētniecības centrs, līdz ar to trūkst padziļinātas kompetences šajā jomā. Sabiedrībā bieži vien valda pārspriedumi un aizspriedumi par šiem ārpolitikas jautājumiem. Jautājums par Latvijas austrumu kaimiņiem ir arī jautājums pašiem par sevi.
Ivars Ījabs: „Krievija nav vieglākais partneris Latvijai, tomēr mums vajadzētu īstenot pragmatisku ārpolitiku, nevis nodoties savstarpējiem apvainojumiem. Saistībā ar varas maiņām Krievijā, ir jāsaprot, ka mums ne vienmēr var būt pieņemams veids kādā darbojas Krievijas politika. Tomēr šajā procesā vienmēr jāatceras Latvijas nacionālās intereses.”
Kārlis Daukšts: „Latvijas un Krievijas attiecību komplekss ir jāskata un jāanalizē plašākā starptautiskā kontekstā. Ir jāsaprot Krievijas kā lielvalsts nostāja globālo problēmu risināšanā. Latvijai sarežģītā ārpolitika saistībā ar austrumu kaimiņiem ir jārisina, balstoties uz savstarpējo cieņu – tonī, kurā nepazaudējam Latvijas identitātes galvenos nosacījumus.”
