arīze, 5.okt., LETA–AFP. Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Itālijas līderu ārkārtas Eiropas Savienības (ES) apspriedē par finanšu krīzi sestdien apsolīta palīdzība grūtībās nonākušajām Eiropas bankām un finanšu institūcijām, taču vienlaikus neveiksmīgo banku vadītājiem piedraudēts ar sankcijām.
Līderi arī aicinājuši G8 samitā nekavējoties pārskatīt finanšu tirgus regulējošos noteikumus, preses konferencē pavēstīja ES prezidējošās valsts Francijas prezidents Nikolā Sarkozī.
Viņš paziņoja, ka četras valstis iejauksies, lai palīdzētu grūtībās nonākušām komerciestādēm, taču netiks pieņemts banku parādu izpirkšanas plāns kā ASV, bet glābšanas pasākumu noteikumi paredzēs sodus vadītājiem un akcionāriem.
“Mēs kā valstu un valdību galvas esam vienojušies par nopietnu iesaistīšanos krīzē nonākušo banku un finanšu institūciju atbalstīšanā,” sacīja Sarkozī. “Ja būs nepieciešams valstisks atbalsts grūtībās nonākušai bankai, katra šeit klātesošā dalībvalsts ir nolēmusi, ka tie vadītāji, kuru dēļ radušās grūtības, saskarsies ar sankcijām, bet iejaukšanās svaru nesīs akcionāri.”
Sarkozī norādīja, ka ir “jāpārskata bonusu sistēma augstākajiem vadītājiem, lai novērstu iniciatīvu pārmērīgi riskēt un cīnītos pret to, ko mēs varētu dēvēt par īstermiņa darbību”.
Līderi arī vienojušies izrādīt elastību, kad tiek piemērotas striktās Eiropas palīdzības normas, kā tas bija Lielbritānijas gadījumā, kad valdība izteica atbalstu bankas “Lloyds TSB” darījumam par valsts lielākās hipotēku bankas HBOS pārņemšanu.
Sarkozī aicināja veidot “operatīvo grupu, kas apvienotu regulatorus, centrālās bankas un ministrus”, kura uzņemtos koordinētas reakcijas uzraudzību.
Vācijas kanclere Angela Merkele pavēstīja, ka Eiropas valstīm banku krīzē ir “jāuzņemas atbildība nacionālā līmenī”, taču jābūt uzmanīgām, lai nekaitētu citām Eiropas valstīm.
