Brisele, 26.okt., LETA–AFP. Eiropas Savienības (ES) līderi cer, ka šodien Portugālē paredzētā galotņu sanāksme, kurā piedalīsies Krievijas prezidents Vladimirs Putins, palīdzēs mazināt spriedzi attiecībās ar Maskavu, jo īpaši tāpēc, ka pieaug cerības uz ilgi atlikto sarunu uzsākšanu par jauna divpusējās sadarbības līguma noslēgšanu.
Samitu, kas notiks Mafrā – 40 kilometrus no Lisabonas, organizē pašreizējās ES prezidējošās valsts Portugāles premjerministrs Žozē Sokratišs, kurš, kā trešdien Strasbūrā atzina Portugāles Eiropas lietu ministrs Manuels Lobo Antunešs, labprāt nodemonstrētu, ka abu pušu attiecības ir “daudz labākas nekā iespaids, kuru rada starptautiskā prese”.
Antunešs norādīja uz savstarpējās tirdzniecības un investīciju “eksploziju”, kuru veicinot atmiņu izsušana par kādreizējo dzelzs priekškaru.
Viens no gaidāmās galotņu sanāksmes centrālajiem jautājumiem ir oficiāla vienošanās par jaunas, ātras brīdinājuma sistēmas izveidošanu, lai risinātu energoresursu piegādes vai pieprasījuma krīzes.
Tas īpaši svarīgi ir Eiropai, jo 25% tās dabasgāzes patēriņa nodrošina piegādes no Krievijas.
Līgums tika izstrādāts pēc piegāžu traucējumiem 2005/2006.gada ziemā, kurus izraisīja domstarpības starp Maskavu un Kijevu par dabasgāzes cenām.
Aptuveni 80% no dabasgāzes, kuru Krievija piegādā Rietumeiropai, tiek transportēti tranzītā caur Ukrainu.
Tomēr Antunešs atzina, ka Krievijas un ES attiecības “aptumšojušas” pastāvīgas domstarpības daudzos starptautiskos jautājumos, piemēram, par Kosovas nākotnes statusu, par sankcijām pret Irānu un par ASV ieceri izvietot Austrumeiropā savas pretraķešu aizsardzības sistēmas objektus.
Pakļaujoties Eiropas Parlamenta deputātu spiedienam, ministrs solīja, ka Sokratišs, kuram pievienosies arī Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu un ES kopējās ārpolitikas koordinators Havjers Solana, samita laikā “skatīsies Krievijai tieši acīs” un nevairīsies no sarunas par cilvēktiesībām un demokrātiju.
EK trešdien aicināja Maskavu “veikt saprātīgu izvēli” un uzaicināt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotājus uz 2.decembrī gaidāmajām Krievijas parlamenta vēlēšanām.
Antunešs norādīja, ka sarunas par jauna plaša sadarbības līguma noslēgšanu starp ES un Krieviju, kuras Brisele mēģina uzsākt jau gadu, joprojām bloķē Polijas veto.
Varšava pieprasa pārtraukt Maskavas noteikto poļu lauksaimniecības ražojumu importa aizliegumu, kuru uzskata par politiski motivētu.
Tomēr pēc liberāļu svētdienas uzvaras Polijas parlamenta vēlēšanās arī šajā jautājumā parādījies cerības stars.
Attiecības starp Maskavu un Varšavu īpaši saasinājās, pie varas atrodoties līdzšinējā eiroskeptiskā premjerministra Jaroslava Kačiņska vadītajai valdībai.
Gan EK, gan Krievija atzinīgi novērtējušas konservatīvās partijas “Likums un taisnīgums” nomaiņu ar liberālo “Pilsonisko platformu”.
Trešdien Krievijas vēstnieks ES ļāva noprast, ka gadījumā, ja Polija atteiksies no ES un Maskavas sarunām uzliktā veto, Krievija būtu gatava atrisināt abu pušu domstarpības saistībā ar gaļas importu no Polijas.
Tomēr sarunas par jauna stratēģiskās sadarbības līguma noslēgšanu prasīs ilgu laiku, jo tam vajadzētu iekļaut arī vienošanos par energopiegāžu drošību un Eiropas investīcijām Krievijas enerģētikas sektorā.
Savukārt Maskava no savas puses vēlas panākt piekļuvi Eiropas energoresursu sadales tirgum un mazināt Briseles pretestību Krievijas monopoluzņēmumam “Gazprom”.
Viens no diplomātiem izteica pārliecību, ka ES pozīcijas šī samita laikā nostiprina nesen panāktā vienošanās starp dalībvalstīm par jauno ES reformu līgumu.
