Mans kaimiņš Jēcis jau brilles nomainīja un, pirms iet uz vēlēšanu iecirkni, vēl un vēl ņemas pētīt sarakstus un partiju programmas, jo nav jau joka lieta pirmo reizi piedalīties novada vēlēšanās. Bet tās visas tik līdzīgas, ka nevar pateikt, kurš no kura ir nokopējis tās graujošās idejas.
Nav jau tā, ka nebūtu varošu un atbildīgu ļaužu, vēl jau pa pāris katrā sarakstā var atrast, daudzi gudri cilvēki un ne tik gudri ir aizlaidušies vai nu uz Rīgu, vai uz ārzemēm, tas ir, uz Eiropas Savienības citu valstu novadiem. Ja process ies, kā līdz šim, tad visai drīz būs jātaisa jauna reforma, jāapvieno vairāki novadi vienā. Laiks iet, bet nekādi nevaru izlemt, par ko balsot.
“Jā, Jēcīt, tas pats notiek arī ar mani un Rozāliju. Nevar saprast, vai tie solījumi ir ačgārni vai pašam ar saprašanu nav īsti labi, vecums nāk virsū.”
“Nerunā, kaimiņ, muļķības,” Jēcis mani pārtrauc.
“Paskaties – sarakstos atradīsi ne vienu vien pensionāru. Tie jūt kaulos spēku, un viņiem ir griba strādāt tautas labā, nu, kā vēlāk būs ar to gribasspēku, redzēsim. Solīts taču makā nekrīt, to zina katrs, tikai nevar izprast, kāpēc to piemirst brīdī, kad ir laiks atcerēties. Runāt jau runā skaļi un visur, jo nav jau vecie laiki, kad baidījās no partijas un čekistiem, bet daži vairs nedomā, tikai runā. Vai nu šī sērga piemetusies no deputātiem, vai vainīgs valdošā slāņa morālais pagrimums – ja ir nauda, var darīt, ko grib, visi likumi pie vienas vietas, spļaut virsū visiem, kuriem naudas mazāk, pa labi un kreisi, priekšā, pakaļā. Tikai vajadzīga nauda, turklāt ir vienalga, kā pie tās tiek. Kultivējot šādu morāli, mēs tagad atrodamies dziļajā bedrē, no kuras var arī neizrāpties. Noteikti, ka pēc nākamām vēlēšanām pie valdīšanas arī būs tie paši, jo nav svarīgi, kā balso, svarīgi, kā skalo smadzenes un saskaita balsis. Daži saka, ka sīkums ir viss, kas notiek tagad, lai paliek vēlēšanas, tad gan mēs velnu redzēsim, jo politiķiem kaut kas jāsola, tad visus varēs nostādīt fakta priekšā, lietas parādīsies visā krāšņumā.”
“Jēci, tu gan pārspīlē, vai tad tagad pie mums viss tik melnās krāsās? Lūk, skvērā strādā strūklaka, atjaunots soliņš, rekonstruē ielas, arī ceriņi tagad zied, dzeguze kūko, lakstīgalas upes malā pogo,” mēģinu sarunu griest citās sliedēs, bet Jēcis dusmīgs ne pa jokam.
“Redzi, atkal gudrās galvas uzstutēja jaunu likumu. Ja mašīna nav izgājusi tehnisko skati, sods – līdz 80 latiem, bet ja neesi apdrošinājis, tad – vesels 100 jāmaksā! Apdrošināšanas firmas haizivīm ir jāiztop, un tautai ir jāvelk nost pēdējā āda, lai tā krīze to piebeigtu. Saki tu, gudriniek, kā apdrošināšana ietekmē braukšanas drošību? Pateikšu priekšā – nekā! Vajadzīga nauda bosiem! Tā ka domā, ko vēlēsim, kādu kungu.”
