Brisele, 16.okt., LETA–REUTERS. Eiropas Savienības (ES) līderi cer šonedēļ pielikt punktu desmitgadi ilgušajiem institucionālajiem strīdiem, apstiprinot tā saukto reformu līgumu, kuram vajadzētu uzlabot bloka iesīkstējušo struktūru.
Divus gadus pēc tam, kad Francijas un Nīderlandes vēlētāji, noraidot ES konstitucionālo līgumu, izsauca blokā uzticības krīzi, savienībai atkal beidzot paveras iespēja virzīties uz priekšu, izveidojot skaidrāku vadības struktūru, nostiprinot savu ārpolitikas mehānismu un padarot demokrātiskāku lēmumu pieņemšanas procesu.
“Reformu līguma teksta apstiprināšana nozīmē ne tikai to, ka ES būs spējīga savus centienus koncentrēt uz problēmām, kas vistiešāk ietekmē tās pilsoņu intereses, bet arī – ka tā spēs to darīt efektīvāk,” teikts vēstulē, kuru pašreizējās ES prezidējošās valsts un gaidāmā samita organizētājas Portugāles premjerministrs Žozē Sokratišs nosūtījis pārējo dalībvalstu līderiem.
Galotņu sanāksmes laikā, kas ceturtdien un piektdien notiks Lisabonā, atlicis atrisināt tikai nelielas problēmas, kuras skar Poliju, Itāliju, Bulgāriju un Austriju, un diplomāti uzskata, ka neviena no tām nav tāda, lai līguma apstiprināšanu nobremzētu.
Lielbritānija, kuras eiroskeptiski noskaņotā opozīcija un mediji pieprasa nepopulāro līgumu nodot apstiprināšanai nacionālajā referendumā, ir nodrošinājusi savas neatdodamās pozīcijas, panākot sarežģītu izņēmuma vienošanos, kas paredz uz Londonu neattiecināt sadarbību tieslietās un kārtības uzturēšanas jautājumos, kā arī Pamattiesību hartu.
“Politisko seku izpratnē šis līgums beidzot pārtrauks debates par to, vai mēs virzāmies uz nacionālo valstu ES, vai arī dodamies uz federālu supervalsti,” intervijā raidorganizācijai BBC izteicās Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Milibends. “Tāpēc federālisti ir neapmierināti.”
ES neveiksmīgi mēģinājusi īstenot institucionālo reformu kopš 1997.gada Amsterdamas līguma, kas sniedza tikai minimālus uzlabojumus. Tam 2000.gadā sekoja Nicas līgums, kas lēmumu pieņemšanu tikai vēl vairāk sarežģīja.
Ja nenotiks nekas negaidīts – pagaidām tikai Īrija gatavojas par reformu līgumu rīkot referendumu -, jaunie noteikumi varētu stāties spēkā 2009.gadā.
“Tā uz ilgu laiku būs pēdējā institucionālā reforma,” izteicās kāds ES diplomāts, norādot, ka atsevišķi balsošanas sistēmas noteikumi nestāsies spēkā līdz 2017.gadam.
Reformu līgums paredz radīt pastāvīgu ES Padomes prezidenta posteni, paplašināt kopējās ārpolitikas koordinatora pilnvaras, nodrošinot viņu ar ārlietu dienestu, uzlabot balsošanas sistēmu, balstot to dalībvalstu iedzīvotāju skaitā, un paplašināt gan Eiropas Parlamenta, gan nacionālo likumdevēju ietekmi.
Par līguma pamatprincipiem ES dalībvalstu līderi vienojās jūnijā, pārvarot sīvo Polijas pretestību. Varšava nepiekrita jaunajai balsošanas sistēmai, kas, pēc konservatīvo Polijas prezidenta un premjerministra – dvīņubrāļu Leha un Jaroslava Kačiņsku – domām, nodrošina pārlieku lielu Vācijas ietekmi.
Pēc tam juristi un diplomāti turpināja galīgā līguma teksta izstrādi. Tomēr Polija turpina pieprasīt līgumā iekļaut normu, kas valstīm, kurām nedaudz pietrūkst balsu, lai bloķētu kāda lēmuma pieņemšanu, dotu iespēju to uz vairākiem mēnešiem atlikt.
Citas dalībvalstis vēlas ierobežot moratorija periodu un to regulējošās normas neiekļaut līgumā, lai vēlāk būtu vieglāk tās mainīt.
Bez tam Polija sev vēlas papildus ģenerāladvokāta posteni Eiropas Kopienu tiesā.
Kaut arī svētdien Polijā gaidāmas parlamenta ārkārtas vēlēšanas, Lehs Kačiņskis solījies ES līderu sanāksmē rīkoties savaldīgāk un neatkārtot jūnijā pieļautos izlēcienus pret Vāciju, kas šokēja daudzu dalībvalstu līderus.
Tomēr uzskaitītās Varšavas radītās problēmas neizsmeļ visas neatrisinātās domstarpības.
Itālija iebilst pret vietu pārdali Eiropas Parlamentā atbilstoši katras dalībvalsts iedzīvotāju skaitam, kuras dēļ tā zaudē līdzšinējo paritāti ar Franciju un Lielbritāniju.
Savukārt Austrija vēlas tiesības noteikt kvotas ārvalstu studentiem, jo tās universitātes un medicīnas koledžas ir pārpludinājuši vācieši.
Bulgārija pieprasa tiesības Eiropas kopīgo valūtu savā kirilicas alfabētā atveidot kā “evro”, kamēr Eiropas Centrālā banka kategoriski iebilst pret jebkādu alternatīvu “euro” rakstībai.
Ja dalībvalstu līderi spēs ātri atrisināt šīs domstarpības, paredzēts, ka viņi samita laikā varētu pārrunāt arī iespējamo reakciju uz nesenajiem finanšu tirgus satricinājumiem, kā arī ieceres pirms gaidāmajām sarunām par globālo klimata izmaiņu apkarošanu, norāda Sokratišs.
Tomēr nevienā no šiem jautājumiem nav sagaidāma kāda konkrēta komunikē pieņemšana, piebilst diplomāti.
