Mēs ar kaimiņu Jēci tāpat kā mūsu laulenes esam politizēti līdz matu galiem, starpība tikai tā, ka mums nav dotas iespējas kaut ko reālu mainīt šai dzīvē. Mēs esam un laikam arī būsim klausītāju statusā, izņemot reizi četros gados. Bet, tuvojoties šai reizei, visu partiju politiķi bez izņēmuma pieštaukā mūsu smadzenes ar grandioziem solījumiem, kurus pēc tam grandiozi izpilda aptuveni 50 % līmenī.
Lasām “Vienotības” izdotās avīzes pirmo numuru, Sarmītes Ēlertes rakstu “Vēlēšanu Lielā talka”. Kopumā atbalstām viņas domu gājienu – agrāko un pašreizējo. Lūk, “Vienotības” partijas nekad nav kļuvušas par līdzekli valsts nozagšanai. Ja valsts ir zagļa rokās, ja viņš lemj, tad pilsoniskajai sabiedrībai kaut ko ietekmēt ir neiedomājami grūti. “Vienotības” politiķi ir darījuši un kļūdījušies, tāpat kā katrs no mums. Bet šo principu viņi nav aizmirsuši. Vai jūs varat iedomāties pilsoniskās sabiedrības aliansi ar Šleseru un Šķēli? Vai Lembergu? Es nevaru. Bet AŠ2, tā sauktie smagā svara politiķi, apmeklēja mūsu Gulbeni, solīja, aicināja, skaidroja un deva mājienu, ka, lūk, viņi ir tie, tā sakot, Latvijas naba. “Jums ir jāsaprot, ka jābalso par mums un mūsu idejām.” Zemtekstā jāsaprot, lūk, kā: mēs visu sagādāsim jums, ja tik balsosiet par mums. Bet nu jau bijušais ģenerālprokurors Maizīša kungs vairāk nekā pirms gada paziņoja, lūk, ko – Lemberga krimināllieta atrodas pēdējā taisnē. Bet taisne ir bezgalīga. Kur finišs? Cilvēks, kurš apsūdzēts noziegumos pret valsti, ieņem Ventspils mēra amatu un daudzi to godina kā izcilu valstvīru, apzinīgu pilsoni.
Mēs ar Jēci un laulenēm esam neizpratnē. Kurš tad to Latviju pagājušajos 20 gados ir iztirgojis un turpina iztirgot? Vai tas ir politisks befs vai spēlīte? Un tā mēs nolēmām necensties izprast, kā top desas un kā tiek taisīta poltika. Mēs esam par veciem, kaut gan tiesības atbalstīt vienus vai otrus valstsvīrus mums, tāpat kā visiem pensionāriem, vēl ir dotas. Tāpēc domāsim!
