Pagājušajā nedēļā, gatavojot rakstu par to, vai mūsu cilvēki lieto vai nelieto atstarotājus, nācās secināt, ka daudzi šo mazo spīdīgo nieciņu – atstarotāju, kas tumsā tomēr ļauj jau laikus būt pamanāmam, – nelieto vai arī aizmirst par tā piestiprināšanu savam apģērbam vai somai.
Lai arī kā daudzi cilvēki iebilst un pretojas tā lietošanai, uzskatu, ka atstarotājs tiešām ir noderīga lietiņa. Pašai neskaitāmas reizes ir nācies saskarties ar tumšajiem gājējiem, kad gandrīz pēdējā mirklī pamani, ka tumsā kaut kas tomēr kustas automašīnas priekšā. Bet mums nevienam taču negribas iekļūt satiksmes negadījumā…
Pilsētā un apgaismotās vietās atstarotāji varētu arī nebūt, taču esmu pateicīga tiem, kam tie ir, jo, atklāti sakot, nereti arī pilsētā uz it kā apgaismotām ielām gājējus ir grūti pamanīt, jo īpaši, ja pretim brauc automašīna vai līst lietus, kas jau tāpat apgrūtina redzamību. Turklāt atstarotāju lietošana un būšana redzamiem attiecas ne tikai uz gājējiem, bet arī, piemēram, uz velosipēdistiem, mopēdistiem, arī zirgu pajūgiem būtu jābūt aprīkotiem ar gaismu atstarojošiem elementiem. Svētdienas vakarā braucu pa pilsētu un priecājos, ka kāds puisis, kurš pārvietojās invalīdu ratiņos, bija parūpējies, lai viņš ir redzams – gan priekšpusē, gan aizmugurē braucamajam viņam dega gaismas lukturīši.
Policija ir atkal uzsākusi akciju “Esi redzams!”, kuras laikā pārbaudēs pastiprinātu uzmanību pievērsīs tieši atstarotāju lietošanai. Jācer, ka ne tikai pēc policijas aizrādījuma cilvēki sāks aizdomāties par atstarotāja lietošanas nepieciešamību.
