Pilsētas namu masīva iekšpagalmā agri no rīta pulcējas krietns pulciņš cilvēku ar kanniņām un burkām rokās. Itin drīz pieripo mašīna. Sākas piena rīts – smaržo pēc laukiem, jo dažāda tilpuma traukos līst tikko slaukts piens. Ja palaimējās, blakus trīslitrīgajai piena burkai pirkuma grozā piebiedrojas kāda puslitra burka īsta krējuma (nevis produkta), pikucis sviesta (nevis piena tauku maisījuma) un maisiņš ar biezpienu.
Aprīļa beigās portālā “www.dzirkstele.lv”lasītājus aptaujājām, vai tieši pie zemniekiem iegādātos piena produktus. No 118 aptaujas dalībniekiem to darītu 85, to nedarītu 26 un tikai 7 vispār nelieto piena produktus. Laikam jau zemniekam ir krietni vien izdevīgāk pienu pārdot cilvēkiem bez starpnieka. Vai tas ir normāli, ka šobrīd vidējā piena iepirkuma cena ir 17 santīmi?
Inflācijas klātbūtni jūtam ik uz soļa. Cenas ietekmējot energoresursu sadārdzināšanās. Bet tad, ja zemnieks savā biznesa plāna piena iepirkuma cenas ailē ieraksta 35 santīmus, tad zemkopības ministrs Mārtiņš Roze aicina zemniekus nenorādīt “debesīs rakstītus ciparus”.
Man gan gribētos teikt, ka šādi “debesīs rakstīti cipari” lasāmi vienas otras amatpersonas deklarācijā, kas liek vien brīnīties par šķietami lielo darbu, dalot ES labumus. Un tikmēr zemnieks par sūri grūto darbu saņem grašus. Ikvienam taču ir redzams, kas šodien notiek Latvijas laukos. Es atbalstu lauku ļaužu labo gribu maija beigās Rīgā rīkot protesta akciju, lai pievērstu sabiedrības uzmanību problēmām piensaimniecībā. Varbūt sadzirdēs?
