Kā jau katru gadu, tā arī šogad notiek šķēpu laušana starp cilvēku grupām, ko arī izmanto politiķi sava reitinga celšanai. Protams, ka nav noliedzams fakts – bez PSRS karaspēka nebūtu nekādu izredžu gūt uzvaru par hitlerisko Vāciju.
Paskatoties, apmeklējot, izlasot un padomājot, stāvot Brāļu kapos visās Latvijas pilsētās un mazpilsētās, tajā skaitā tā dēvētajā “Kurzemes katla” apkaimē. Simtiem un tūkstošiem guļ krievu tautības karavīru, arī citu bijušo PSRS republiku dēlu, tajā skaitā latviešu mirstīgās atliekas.
Ielūkojoties proporcijās – cik vienu, cik otru mūsu Latvijas zaldātu Staļina vai Hitlera pusē, nav svarīgi. Skaitlis niecīgs, jo mēs esam un paliekam maza valstiņa. Kāds bija ideoloģiskais Hitlera lozungs, kurš tika definēts arī skolu mācību grāmatās, no kurām mēs mācījāmies? Tas skanēja šādi – Vācija pāri visam visā pasaulē.
Lielo politiku izlēma un taisīja Staļins, Hitlers, Čerčils, Rūzvelts, kā arī citu valstu karavīri. Tāpat kā pašreiz to dara ASV, Krievija, Ķīna un citas mazāk vai vairāk ietekmīgas pasaules lielvalstis, tajā skaitā arī Eiropas Savienībai, kurai tomēr nav noteicošā politiskā vara šodienas pasaulē.
Tas, vai godināt tos dēlus un meitas, kuri krita karalaukā, koncetrācijas nometnēs nomocītos vienā otrā un pusē ir katra izvēle un sapratne. Politizēt jautājumu, vai prezidentam Valdim Zatleram braukt uz Maskavu un godināt kritušos 9.maijā, ir gaužām dīvaina lieta, tiek darīti centieni turēt cilvēkus zem zināmas spriedzes. Esmu pret jebkuru spēka eskalāciju jebkurā pasaules punktā. Tas nes iznīcību un sēj naidu, kuru pēc tam grūti nomierināt.
