Saprotot, ka viņa pasūtītie apavu ieliktņi un krēms pret locītavu
sāpēm ir naudas izmešana vējā, 78 gadus vecais Andris pats veica faktu
pārbaudi – kas īsti ir cilvēki, kas šos produktus uzmācīgi reklamē Facebook?
Secinājis, ka reklāmās redzamie it kā augstas klases speciālisti dzīvē
neeksistē, Andris tagad aicina cilvēkus neiekrist un nepirkt no
krāpniekiem medicīnas produktus, no kuriem nav nekādas jēgas.
Par Krievijas pilsonim piederošo firmu Shopping service, kas
2017.gadā apgrozījusi 12 miljonus eiro, administratīvo lietu sācis arī
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Palīdzību tam lūguši patērētāju
tiesību uzraugi Lietuvā, kur uzņēmums izplatījis maldinošu informāciju
par kādu kosmētikas līdzekli.
Eksperti izdomāti, attēli no fotobankām
Pensionārs Andris stāsta, ka vispirms iekritis, pēc Facebook
redzamās reklāmas pasūtot krēmu pret locītavu sāpēm. Samaksājis 39 eiro
– turklāt ar 50% atlaidi. “Efekts absolūti nekāds, absolūti nekāds,”
viņš secina. Pēc vēl dažu nederīgu preparātu nopirkšanas Andris sāka
internetā meklēt, kas ir to reklamētāji. Krēmu locītavām reklāmā iesaka
kāds Latvijas reimatoloģijas institūta Ortopēdijas un traumatoloģijas
nodaļas vadītājs Ivars Balodis. “Es par šito zēnu tā arī neko neatradu,”
Andra izpēte liecina, ka nav ne tāda institūta, ne speciālista. Tiesa,
Latvijā ir iestāde ar līdzīgu nosaukumu, proti, Traumatoloģijas un
ortopēdijas slimnīca, tāpēc nespeciālistam nosaukums var viest uzticību.
Andris pētījis arī citas šīs firmas reklāmas. Kādu produktu Handstrong –
arī it kā pret muguras un locītavu sāpēm – iesaka Dzintra Leja, kas
esot Latvijas ārste, profesore, Rīgas Stradiņa universitātes rektore un
medicīnas žurnālu redaktore. Andris stāsta, kā noskaidrojis, ka arī
Dzintra Leja ir izdomāta: “Vispirms es paskatījos, kas Stradiņa
universitātē ir rektors. Tur ir vīrietis rektors. Kādi ir bijušie
rektori? Tāda Dzintra Leja nav rektoros strādājusi – tas pirmais jau
aizdomīgi liekas. Pēc tam es piezvanīju uz vienu no šitiem žurnāliem,
vai viņa ir redaktore, vai jūs zināt tādu? Tādu mēs nezinām? Nu tad ir
skaidrs!”
Re:Baltica “Dzintras Lejas” bildi pārbaudīja ar Google
foto meklētāju. Līdzīgā lapā itāļu valodā viņa nosaukta par Nacionālās
medicīnas universitātes rektori Džiordanu Bevilaku. Savukārt magnētiskos
pēdu ieliktņus Latvijas lapā slavē kāda Janīna Priedīte no Ogres, kura
itāļu lapā ir Andžela Rosati. Patiesībā šīs un citas bildes ņemtas no
internetā pieejamajām fotobankām jeb attēlu krātuvēm.
39 eiro par “neko īpašu”
Reklāmas aizved uz interneta lapām ar dīvainām adresēm. Kāda no lapām
nosaukta par Latvijas veselības portālu, cita it kā ir kāda centrālā
veselības institūta veidota. Tajās ievietotas produktu lietotāju
slavinošas atsauksmes un intervijas ar speciālistiem. “Tas jau pirmkārt
vedina uz domām, ja reiz tāds tāds to lietu reklamē, tad noteikti
palīdzēs. Bet finālā ir, manā uztverē, pilnīgi pa nullēm,” saka Andris.
Klīniskās farmācijas doktore un Bērnu klīniskās universitātes
slimnīcas farmaceite Inese Sviestiņa secina, ka krēma sastāvā nekā īpaša
neesot – tajā iekļautais kampars var dot sildošu efektu, mentols –
atvēsinošu. “Varbūt kādam ar vieglām muskuļu sāpēm arī būs kāds minimāls
efekts,” vērtē Sviestiņa, taču atgādina, ka cilvēku slimības un sāpju
iemesli ir dažādi, tāpēc tikai speciālists var noteikt, kādas zāles, cik
stipras un kādā ievades veidā konkrētā gadījumā ir nepieciešamas.
“Var tikai apbrīnot to iedzīvotāju lētticību un arī diemžēl zemo
izglītības līmeni, kuri gatavi pirkt par lielu naudu apšaubāmus
līdzekļus, bet farmaceitus un ārstus uzskatīt par zagļiem un naudas
rausējiem,” viņa secina.
Ne firmas adreses, ne telefona
Uzņēmuma izvietotās reklāmas Facebook ir tēmētas konkrētai
mērķauditorijai, visticamāk, gados vecākiem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka
jeburam šīs vietnes lietotājam tās nemaz nav redzamas. Nevienā no lapām,
uz kurām aizved Facebook reklāmas, nav atrodami tirgotāju
kontakti. Lai pasūtītu produktu, jāievada detalizēta informācija par
sevi un jāgaida, kad pārdevējs atzvanīs.
Nav informācijas par tirgotāju un nav norādīti arī attālinātas pirkšanas līguma noteikumi. Uz to sarunā ar Re:Baltica
vērš uzmanību PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta
direktore Ieva Baldiņa-Brūklīte. Pērkot internetā, jābūt iespējai 14
dienu laikā atteikties no preces, saņemot atpakaļ naudu, taču šeit tādas
iespējas nav. Baldiņa-Brūklīte šādas lapas sauc par klasiskām
brīnumlīdzekļu reklāmām un norāda uz citiem aspektiem, kam jāpievērš
uzmanība. Piemēram, mājaslapu noformējums, skaļie apgalvojumi par
sensacionālu iedarbību, aicinājumi neticēt ārstiem, nereti arī kroplīgā
valoda.
PTAC speciālists, uzdodoties par ieinteresētu klientu, esot atstājis
interneta lapā savus kontaktus – viņam atzvanīts no Lietuvā reģistrēta
numura un uzstājīgā, agresīvā tonī mēģināts pārdot iespējami lielāku
līdzekļa iepakojumu.
Re:Baltica
žurnāliste devās uz firmas adresi. Biroja ēkā sastaptie cilvēki
norādīja uz telpu, kur firma atrodas, taču tajā tās esamību noliedza.
Avots: ekrānšāviņš no Starp Citu 2. sezonas 7.epizodes.
Norāde uz uzņēmumu redzama uz Andra nopirktā krēma Artrovex tūbiņas. Tur teikts, ka līdzeklis ražots Eiropas Savienībā pēc Latvijas uzņēmuma Shopping service pasūtījuma. Lursoft
dati liecina – firma pieder Krievijas pilsonim Aleksandram Kazačkovam.
Tā izplata arī citas it kā medicīniska rakstura preces. 2017. gadā firma
apgrozīja 12 miljonus eiro, bet vēl gadu iepriekš – pat 23 miljonus.
Re:Baltica devās uz firmas adresi, taču izdevās atrast tikai
uzrakstu uz pastkastītes. Biroju ēkā sastaptie cilvēki norādīja uz
telpu, kur firma atrodas, taču tajā tās esamību noliedza.
PTAC varētu vērtēt
PTAC saistībā ar firmu Shopping service sācis administratīvo
lietvedību par kāda kosmētikas līdzekļa izplatīšanu. Palīdzību lūguši
lietuviešu kolēģi, kuri secinājuši, ka izplatīti maldinoši apgalvojumi
par tā iedarbību. Vai PTAC rīkosies arī saistībā ar Andra iegādātajiem
produktiem? Baldiņa-Brūklīte norāda, ka to varētu darīt, bet vispirms
jāvērtē, vai runa nav par zālēm vai medicīniskām iekārtām, kas būtu
Veselības inspekcijas kompetence.
PTAC amatpersona arī stāsta, ka šādas brīnumlīdzekļu pārdošanas lapas
vajadzētu bloķēt, taču pašlaik procedūra esot sarežģīta, tāpēc tiek
plānotas izmaiņas normatīvajos aktos. Tikmēr PTAC iesaka cilvēkiem sekot
Andra piemēram, proti, pievērst uzmanību, cik uzticamas ir reklāmas,
kas ir norādītie speciālisti un, galvenais, vai ir pieejama informācija
par tirgotāju.
