Arvien biežāk atskan runas un jebkurā piemērotā brīdī skandina, ka mūsu zemē Latvijā ir jāievieš eiro, citādi būsim beigti un pagalam
Nemaz nevajag lielu rēķinu meistaru, lai noskaidrotu, cik sāpīgi ļautiņiem cērt pa maku šīs idejas ieviešana dzīvē. Grūti paredzamas arī sekas un veids, kā tiks saduļķots ūdens cenu regulēšanas jomā. Bet par to, ka tas tiks duļķots, šaubu nav.
Tomēr vara ir izlēmusi eiro ieviest. Fantastiska izdoma, kas cilvēkus samulsina līdz sirds dziļumiem! Mēs paši esam kungi un arāji savā Latvijā, tomēr mūs pārvalda kungi, kuri reizēm mūs nedzird. Bet kāpēc dzirdēt, ja var nedzirdēt? Ko ļautiņi var padarīt? Neko! Kā jau visas graujošās idejas tika un tiek ieviestas, tā tiks īstenota arī šī eiro ieviešana.
Dzīvē kā jau dzīvē – viss mainās. Vai mūsu zeme, mūsu valsts, mūsu rūpnīcas, mūsu celtniecība, kurai jau tagad trūkst speciālistu, mūsu uzņēmumi, mūsu īpašumi un mēs paši nepazudīsim, varēsim pastāvēt kā nācija – atpazīstama un oriģināla ar savu identisko garu?
Varbūt modernā pārveidošana mūs izšķaidīs šo valstu savienībā un pazudīsim kā pazuda lībieši. Vai šī ģeogrāfiskā tuvība un ārpolitiskie motivējumi mūs varēs pasargāt no visām nelaimēm? Grūti pateikt. Tādu nu modeli esam izvēlējušies. To visu rādīs tikai nākotne un redzēs tie, kas dzīvos pēc mums.
Mums piemīt nelāga īpašība – visu sagraut, kas nepatīk vai atzīstams par mums nepieņemamu tajā brīdī, kad viss tas notiek. Kad viss jau iznīcināts, nāk apziņa, ka rīkojāmies muļķīgi…
