FB „Gulbene 2005″ komanda Volīnijas apgabalā trenējas un aizvada divas draudzības spēles
Izmantojot čempionātā radušos pauzi, FB „Gulbene 2005″ komanda oktobra nogalē nedēļu viesojās Ukrainā, kur trenējās un aizvadīja divas draudzības spēles.
Ceļojums sākās ar 18 stundu izturības pārbaudi autobusā, braucot pa Lietuvu un Poliju. Mūsu mērķis bija Volīnijas apgabala galvaspilsēta Lucka. Apgabalā dzīvo vairāk nekā 1 miljons iedzīvotāju, no kuriem 93 % ir ukraiņi. Lucka pirmoreiz vēsturē minēta 1290.gadā, pilsētas statuss – kopš 1795.gada. Šobrīd tur dzīvo vairāk nekā 200 000 iedzīvotāju. Volīnijas apgabals Ukrainā ir slavens ar baznīcām – to ir 1325. Vidēji uz katriem 750 iedzīvotājiem ir viena lūgšanu ēka.
Treniņiem izmanto blakus esošo atpūtas parku
Luckā mūs izvietoja komandas „Voliņ” prezidenta Vasiļa Stoļara īpašumā esošā ārpilsētas hotelī „Altamira”. Pēc mums tur dzīvoja Kijevas „Dinamo” futbolisti. Istabiņas, iekārtojums un ēdināšana bija labā līmenī. Pie viesnīcas nebija futbola laukuma un treniņiem izmantojām blakus esošo atpūtas parku. Pirmajā dienā pēc iebraukšanas visi futbolisti atpūtās, jo nākamajā dienā bija gaidāma spēle ar Luckas „Voliņ”, kura spēlē Ukrainas virslīgā. Tās sastāvā ir astoņi ārzemnieki no Āfrikas, Dienvidamerikas un Eiropas. Pazīstamākais ir 35 gadus vecais Vladislavs Vaščuks (spēlējis Kijevas „Dinamo”, Maskavas „Spartak” un citās slavenās komandās). Vairāki volinieši ir dažādās Ukrainas jaunatnes izlasēs. Tobrīd komanda bija 11.vietā premjerlīgā, bet savulaik ir divas reizes spēlējusi Ukrainas kausa izcīņas pusfinālā un uzvarējusi 1.līgā. Labākais rezultāts ir 6.vieta Ukrainas čempionātā. Aprīlī spēlējot Luckā, mūsējie zaudēja bez ierunām – 0:4.
Saimniekus neglāba pat divmetrīgais vārtsargs no Senegālas
Samērā eksotiska bija pirmās spēles vieta. Gar sētu, caur ābeļdārzu abas komandas nokļuva laukumā, kurš atradās lielas kraujas malā. Infrastruktūra nekāda, bet laukuma kvalitāte rudens apstākļiem ļoti laba. Ap laukumu 6 – 8 metrus augsts žogs neļauj pazaudēt bumbas dziļajā nogāzē. Laukuma saimnieki uz spēli bija ieradušies 26 futbolistu sastāvā, to vidū nebija neviena no dublieru sastāva. Visi pretinieki augumos raženi, aizsargi apmēram 1,95 metrus gari. Spēles rezultāts – 1:2. Saimniekus neglāba pat divmetrīgais vārtsargs Issa Ndoe no Senegālas.
Nākamajā dienā komanda atpūtās un devās izbraucienā uz Lucku ar sabiedrisko transportu, ko varētu nosaukt par autobusu. Biļete maksāja aptuveni 0,15 latus (2 grivnas). Visi akurāti maksāja šoferim, bet biļeti neņēma. Pilsētas centrs ir vienkāršs un tīrs, bet tirgū dominē makaronu maisu kalni, saulespuķu sēklas un augļi. Protams, arī speķis („salo”) un vietējais degvīns („gorilka”). Puslitrs īstu vīru dzēriena maksā 1,30 – 2,00 latus; liels klaips maizes ar īpatnēju garšu – 0,15 – 0,35 latus, cigaretes – 0,30 -0,50 latus, degvielas litrs – 0,45 – 0,50 lati. Darba alga – 80 – 100 lati mēnesī. Salīdzinoši zemi ir komunālie maksājumi. Dažas recepšu zāles ir desmit reizes lētākas nekā Latvijā.
Pēc Luckas apmeklējuma devāmies uz kaimiņu apgabala centru Rovno, kur spēlējām ar apgabala čempionāta komandu – Rovnas „Avangards”. Viņu spēles līmenis atbilstu Latvijas 1.līgas augšgala komandām. Komandas kodolu veido 17 līdz 20 gadus veci futbolisti. Gulbeniešu sākuma sastāvā devās visi tie, kuri ikdienā spēlē mazāk. Izcīnījām uzvaru ar 4:1. Pēc spēles futbolisti izbaudīja vietējās pirts iespējas un devās atpakaļ uz Lucku.
Par drošību gādā vairāki simti miliču un specvienību kaujinieki
Luckā devāmies vērot Luckas „Voliņ” un Kijevas „Dinamo” dublieru spēli. Apmēram 500 skatītāji stāvēja kājās, bet laukuma kvalitāte bija izcila. Spēle bija interesanta un beidzās ar „Voliņ” uzvaru ar 3:1. Visi noskatījāmies arī „Voliņ” un „Dinamo” pamatsastāvu spēli pilsētas centrālajā stadionā „Avangards”. Stadiona ietilpība ir 12 080, brīvu vietu nebija.
Spēle sākās pulksten 17.00, pilsētā no pulksten 15.00 līdz 20.00 tika aizliegta jebkāda alkohola (pat alus) tirdzniecība. Stadions tika apsargāts trijās pakāpēs, to veica vairāki simti miliču un specvienību kaujinieki. Ieejas biļete maksāja apmēram 3 – 4 latus, komandu atribūtika līdzīgi. Stadions celts pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados un kapitālo remontu nav piedzīvojis. Vietējie futbola fani uz spēli nāk ar avīzēm, ko izmanto krēslu segšanai. Pustūkstotis Kijevas fanu sākumā uzvedās diezgan izaicinoši. Jau pirmajās desmit minūtēs viesi guva divus vārtus un likās, ka Lucka piedzīvos sakāvi. Kijeviešu fani lauza solus un dedzināja uguni, bet vietējā specvienība pāris minūtēs (!) nolika viņus pie vietas.
Pamazām spēle izlīdzinājās un „Voliņ” izveidoja pāris bīstamu momentu. Pirmais puslaiks beidzās 0:2. Otrā puslaika sākumā puse stadiona palika bez gaismas un 15 minūtes gaidījām elektriķi. Atsākoties spēlei, volinieši pēc stūra sitiena izspēles panāca 1:2. Likās, ka kijevieši spēlē ar pusspēku. Tas viņiem varēja dārgi maksāt, jo spēles pēdējās minūtes vietējā komanda pilnībā dominēja laukumā. Bija labas iespējas panākt neizšķirtu, tomēr spēle beidzās 1:2. Neņemot vērā zaudējumu, skatītāji pateicās saviem futbolistiem par lielisko spēli.
Mūs gaidīja atvadu vakariņas un tālais ceļš mājās. Poļu muitnieku interesēja futbols un viņam patika mūsu dāvātā bumba ar autogrāfiem – tā mēs ieekonomējām trīs četras stundas. Varakļānu firmas „Ripo” šoferīši Jāzeps un Jānis savu darbu pildīja lieliski un jau pēc 15 stundām bijām Rīgā. Nākamajā gadā gaidīsim ukraiņu komandu Gulbenē.
