Ar dziļu saviļņojumu izlasīju “Dzirkstelē” par Galgauskas bibliotekāres Dzidras Matīsas sasniegumiem novadpētniecības laukā un par uzvaru konkursā “Pagasta bibliotekārs – Gaismas nesējs Vidzemes novadā”. Šajā sakarā radās vēlēšanās pastāstīt atmiņu stāstu par Dz.Matīsu.
1962.gadā strādāju Gaulgauskas sakaru nodaļā. Vispirms kā telefoniste. Iesaistījos arī pašdarbībā – sāku dziedāt sieviešu vokālajā ansamblī. Šis laiks tieši sakrīt ar notikumu, kad Galgauskā ieradās jauna bibliotekāre Dzidra, ar kuru mums labi saskanēja, dziedot soprānu. Jāsaka – labi saskanēja visā. Turpmākajos gados mūsu ģimenes vienoja cieša draudzība. To, ka Dzidrai bibliotekāres darbs ir dziļi sirdī un pirmām kārtām, varēja apgalvot jau ļoti drīz. Ar savām aktivitātēm visur, kur nepieciešams mesties iekšā – palīdzēt un darīt -, viņa saauga kā “viena miesa” ar pagasta (toreiz ciema) ļaudīm. Drīz vien Dzidra kļuva savējā visiem. Viņa piecieta dzīvokļa šaurību. Piecieta citas neērtības. Bet – bija jaunība pilnā plaukumā un darba spars. Ne tikai darbam bibliotēkā. Bija saimniecība, dārzs, vīrs un meita…
Un Galgauska skanēja. Jāsaka – Dzidras vadīta. Visus pašdarbības organizatoriskos darbus veica viņa. Bija ansambļi – gan sievu, gan vīru, īsu brīdi arī koris, tautisko deju kopa, iestudētas lugas un daudz citu pasākumu. Tajos visos Dzidra bija iekšā ar sirdi un dvēseli. Viņa bija ne tikai bibliotekāre, visa kultūras dzīve saņēma impulsus no šīs veiksmīgās, visu varošās būtnes.
Atmiņā kādreizējās ciemu skates, sacensības, sporta pasākumi, neiztrūkstošās masku balles, ansambļu koncertturnejas pa rajonu un vēl tālāk…
Izpalīdzība – Dzidras rakstura īpašība attiecībās ar citiem cilvēkiem. Neko viņa neatteiks, darīs, palīdzēs, ja vien tas iespējams.
Kad vairs nedzīvoju Galgauskā, nesarāvām tuvo saikni. Var paiet gads vai pat vairāki, kad sazvanāmies, satiekamies – arvien kā draugs ar draugu, kuram var uzticēt visu.
Priecājoties par mūsu Dz.Matīsas skaisto mūža dienu šā gada 29.aprīlī, par godu, kādu pelnīti viņa saņem, esmu laimīga, ka varēju to piedzīvot, un teikt paldies visiem zināmajam gulbenietim Jāzepam Romulim, kurš pirms 46 gadiem atveda Dzidru uz Galgausku. Lai viņai spēks un veselība visu mūžu kalpot par Gaismas nesēju novadā!
