Esmu visu mūžu strādājusi un nopelnījusi tādu pensiju, ar kuru esmu apmierināta. Dažs varbūt strādājis un maksājis nodokļus gadu vai divus, bet es visu savu darba mūžu esmu godīgi strādājusi un maksājusi nodokļus, man ir liels darba stāžs.
Algas toreiz nebija lielas, tikai vēlāk tās kļuva lielākas, bet es nesūdzos. Protams, arī man nav liela pensija, bet mani tā apmierina. Izdzīvot varu ļoti labi, īpaši, ja daudz neslimo. Tiesa, zālēm gan vajadzīga nauda, jo tās ir dārgas. Es strādāju par telegrāfisti, telefonisti, par ko vajadzēja, par to strādāju, bet visu darba mūžu vienā darbavietā. Tagad palīdzību nevienam neprasu. Tikai lai vairāk neņem nost neko no pensijas.
Varbūt viens otrs pensionārs arī ir pelnījis, lai viņam palielina pensiju, bet rodas jautājums – kāpēc viņiem ir tik mazas pensijas? Vai nav strādājuši? Varbūt strādājuši nelegāli un nav maksājuši nodokļus? Tiem, kas ir godīgi strādājuši, pensijas ir pietiekami lielas.
Es brīnos, kā, piemēram, var būt tik maza pensija – 100 lati, ja esi strādājis visu mūžu un maksājis nodokļus. Zinu vienu sievieti, kura nostrādāja pāris gadus un tad viņu dzeršanas dēļ atlaida. Tagad viņai ir pienācis pensijas vecums un pensija ir ļoti maza. Viņa raud, kāpēc tik maza pensija. Bet kā tādai pensija var būt liela? Pati vainīga. Un cik tādu nav!
Mēs gan ar vīru savā starpā spriežam, vai šī pensiju indeksācija tikai nav balsu pirkšana pirms gaidāmajām vēlēšanām. Tas gan būtu nesmuki, ja tā ir.
