Esmu
praktizējošs ārsts jau vairāk nekā 55 gadus, un savā praksē
vienmēr esmu meklējis iespējas pielietot jaunas un inovatīvas
metodes. Ja 90. gados, uzsākot privātpraksi, ģimenes ārsts, kas
ierodas mājas vizītēs, bija kas jauns un nepieredzēts, tad
mūsdienās lielai daļai pacientu neierasti varētu būt dažādi
telemedicīnas instrumenti jeb pacientu konsultēšana tiešsaistē,
izmantojot internetu. Daudzviet ārvalstīs telemedicīna jau pašlaik
tiek plaši praktizēta un attīstās. Latvijā tas ir jaunums, taču
arī es jau tagad meklēju jaunas pieejas darbā ar pacientiem,
izmantojot dažādus telemedicīnas instrumentus. Jāteic, ka
telemedicīna var atvieglot ārsta darbu un arī pacienta ikdienu,
tādēļ ticu, ka ar laiku tā kļūs par ierastu praksi arī
Latvijā.
Latvijā
praksē jau darbojas telemedicīna
Mūsdienu
tehnoloģijas iespiežas ikvienā jomā un nozarē, un ģimenes ārsta
darbs nav izņēmums. Jau tagad plaši tiek izmantotas iespējas
analīžu rezultātus, rentgena un datortomogrāfijas rezultātus un
citus medicīniskus datus saņemt un nodot pacientiem elektroniski.
Pacienti ļoti bieži vēlas telefonisku konsultāciju, tomēr lielā
daļā gadījumu nepieciešams pacientu ne tikai dzirdēt, bet arī
redzēt.
Viens no telemedicīnas instrumentiem ir arī patlaban izstrādes
stadijā esoša platforma DoctorOnline, kas ļaus pacientus
konsultēt elektroniski ar videozvana palīdzību. Tiklīdz šī
platforma uzsāks darbu Latvijā, sniegšu konsultācijas pacientiem
arī e-vidē. Platforma ļaus redzēt pacientu un dzirdēt pacientu,
tātad sniegs lielākas priekšrocības nekā konsultācija pa
telefonu. Man kā ārstam tas nozīmēs arī iespēju pieņemt vairāk
pacientus un darīt to sev ērtā laikā un vietā, savukārt
pacientam retāk būs jāmēro ceļš līdz klīnikai, turklāt
vīrusu laikā varēs izvairīties no kontakta ar citiem pacientiem.
Konsultēt
elektroniski un saņemt atlīdzību
Manuprāt,
šāda platforma ļoti atvieglos daļēju diagnostiku, lai gan,
nenoliedzami, tā nevar pilnībā aizstāt klātienes vizīti. Tā ir
iespēja tiem pacientiem, kuri vēlas saņemt pakalpojumu, neizejot
no mājas. Ja ārsts sniedz konsultāciju telefoniski vai e-pastā,
kas šobrīd bieži notiek, viņam par to netiek atlīdzināts. Ir
nepieciešama sistēma, kas palīdzētu sakārtot šo jautājumu un
sekmētu to, ka ārsts saņem godīgu atlīdzību par savu laiku un
zināšanu pielietošanu ārstniecībā.
Telemedicīna
plaši tiek izmantota daudzās pasaules valstīs, un tās
priekšrocības jau ir redzamas praksē. Noteikti nevajadzētu to
jaukt ar e-veselību, kas ir valsts noteiktā minimālā uzskaites un
atskaišu sistēma. Protams, mēs nevaram gaidīt, ka visi Latvijas
ārsti tagad masveidā būs pieejami online sistēmā, un tas
nemaz nav nepieciešams, jo vienmēr būs pacienti, īpaši gados
vecākie cilvēki, kuri nelieto internetu un vienmēr izvēlēsies
klasisko klātienes vizīti. Laikā, kad tikko sāku piedāvāt savus
ģimenes ārsta pakalpojumus un mājas vizītes, tas bija jaunums
Latvijas sabiedrībai, un pacientu pieraksts veidojās vairākus
mēnešus uz priekšu, bet tas laiks ir pagājis. Pāreja uz online
konsultācijām nenotiks masveidā, tas būs pakāpeniski un to
izmantos daļa pacientu, tāpēc arī ierastās konsultācijas kā
forma neizzudīs.
Online
medicīnai ir liels potenciāls
Vēl
viens aspekts ir pacientu ieradumi, proti, daudzi mūsu prakses
pacienti ir ilglaicīgā kontaktā ar savu ģimenes ārstu, piemēram,
pirmo reizi ieradušies pie ārsta, vēl būdami bērni, tagad ir
vecāki paši saviem bērniem un ar ārstu ir satuvinājušies tik
ļoti, ka zvanīšana nepieciešamības gadījumā šķiet ierasta
lieta. Šiem pacientiem būs pakāpeniski jāpielāgojas pie jaunas
sistēmas, un tas nenotiks uzreiz. Arī ārsts, visticamāk, neliegs
telefonisku konsultāciju, bet, pakāpeniski skaidrojot online
konsultāciju priekšrocības, rezultāts būs. Ikviena ārsta prakse
vienmēr sākas ar vienu pacientu – jaunie speciālisti sāk ar
vienu pierakstu dienā vai pat nedēļā, tikai pakāpeniski
nostiprinot savas pozīcijas un aizpildot pacientu sarakstu.
Prognozēju, ka līdzīgi notiks arī ar online medicīnu
Latvijā.
Arī
ģimenes ārstiem ir jāiet līdzi laikam
Būtu
aplami uzskatīt, ka telemedicīna ir piemērota tikai lielajām
pilsētām, piemēram, Latvijā ir ļoti attīstīti reģioni, kur
arī saredzu šādu pakalpojumu izplatību. Mūsu valstī ir
kvalitatīvs internets, labs tā pārklājums, kas tikai sekmēs
online medicīnas popularitāti. Manuprāt, vismaz 50% no
maniem pacientiem noteikti izmantotu šādu iespēju. Arī ārstu
vidū šāda telemedicīnas rīka izmantošana nostiprināsies
pakāpeniski, līdz ar izpratni par tā priekšrocībām. Tam ir
nepieciešams laiks, bet ir jāsāk izmantot aizvien vairāk jaunās
tehnoloģijas un jāiet līdzi laikam.
Ietaupīt
laiku un papildināt klasisko vizīti
Arī
jautājums par online konsultācijas izmeklēšanas kvalitāti
ir ļoti būtisks, proti, viena lieta ir redzēt pacientu un sniegt
viņam iespēju redzēt savu ārstu, taču smagākas saslimšanas
gadījumos ar to nebūs pietiekami. Kā jau minēju, saglabāsies arī
tradicionālā pacientu pieņemšana – ārsts nevar, piemēram,
iztaustīt pacienta vēderu caur datora ekrānu, pilnīgākiem
izmeklējumiem vienmēr nepieciešama klātienes tikšanās. Bet
lielā daļā konsultāciju ir t.s. apspriešanas problēmas,
piemēram, pacients ir vecis izmeklējumus un nepieciešams analizēt
un apspriest to rezultātus.
Prognozēju,
ka nākotnē pēc divdesmit un vairāk gadiem paralēli eksistēs gan
ārstniecība e-vidē, gan klasiskā ārstniecība, jo tās viena
otru papildina un lieliski spēj mijiedarboties, atvieglojot gan
pacienta, gan ārsta ikdienu. Ārstniecībā liela nozīme ir
fiziskajai saskarsmei, tajā pašā laikā cilvēku ikdienas temps
kļūst aizvien straujāks un ikdiena – piepildītāka, tāpēc
vairākas stundas, kas jāvelta ārsta vizītei, reizēm ar gaidīšanu
rindā, nereti ir zināma greznība.
