Pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūra kauks un celsies (Lūkas evaņģēlijs 21:25). Šī senā Rakstu vieta no Lūkas evaņģēlija runā par pasaules bojā eju. Kādu dienu tā izrādīsies ļoti mūsdienīga. Ikviena bojā eja sākas ar ceļu, procesu uz bojā eju. Lielais sākas ar mazo, redzamais ar neredzamo, taustāmais ar garīgo. Vai mūsu Pasaule ir bojā ejas procesā?
Lai to labāk saprastu, vispirms būtu jāizprot vārda pasaule nozīme vismaz Jēzus laikā. Jēzus laikā ar vārdu kosmoss saprata visu pasauli pilnībā – zemi ar visu kas to apdzīvo, jūras, debesis, zvaigznes, planētas, bet arī garīgo pasaules dimensiju. Ja tā laika grieķis mums jautātu kurā kosmosa daļā tu dzīvo, mēs mierīgu sirdi varētu atbildēt – Gulbenē!
Šai laikā daudz tiek runāts par pasaules globālo sasilšanu. Zinātnieki mūs informē, kādas patiesas briesmas slēpj šis process, kāda jauna pasaule mūs sagaida. Tiek runāts par ledājiem, kas kūst un kuros ir atklāti cilvēcei nezināmi vīrusi, kas tiekot brīvībā liks sevi manīt neizprotamu epidēmiju veidā, kas prasīs miljoniem dzīvību visā pasaulē.
Tiek runāts par globālu jūras līmeņa celšanos un esot jau izstrādāta Latvijas karte – kuras zemes teritorijas reiz atradīsies zem ūdens. Tiek runāts par okeāna straumju, kas veido zemes klimatu, apstāšanos un kā sekām – sniegu Āfrikā. Tiek runāts par koraļļu masveida izmiršanu okeānos, kas radies no ūdens temperatūras sasilšanas 1-2 grādu lielumā vai mazumā! Tas viss notiek jau tagad un ir ceļā pie mums. Tā ir pasaule, kurā dzīvos mūsu bērni un bērnu bērni.
Kāda ir būtība pasaules bojā ejai? Tā ir viena – atkāpe no Dieva normas. Lai šī pasaule eksistētu, tai ir jābūt normālai. Dievs šo pasauli ir radījis normālu. Tas nozīmē ka atkāpe par vienu grādu no šīs normas jau rada kaut kā miršanu! Cik trausli, vai ne?
Interesanti ka šīs normas nenosakām mēs, bet tās valdījušas pasaulē ilgi pirms mums. Šodien cilvēces vēlmju rezultātā tiek pārbīdītas Dieva normas absolūti visā par 1,2,3 grādiem un tas rada bojāšanos un miršanu.
Atgriežoties pie grieķu vārda kosmoss izpratnes var teikt ka zīmes dabā tikai liecina par zīmēm cilvēces garīgumā. Zvejniekiem ir tāds teiciens, ka zivs pūst no galvas. Cilvēces baltā rase vismaz viņas pašas acīs noteikti ir tā pasaules galva. Tā, piemēram, Eiropā visos līmeņos intensīvi kratās vaļā no kristietības, baznīcas, Dieva likumiem, Dieva vērtībām jeb normām. Mēs kratāmies vaļā par vismaz 70 grādiem!
Cilvēces garīgums globāli uzsilst – atkāpjas no normas. Tas izpaužas arī tādējādi ka grēks vairs netiek traktēts kā garīga infekcija, bet dzīves norma vai rotaļa.
Piemēram kāda sabiedriska grēcinieku kustība ielu gājienos pieprasa – tagad uzlūkojiet mūs kā jaunu normu! Interesanti, ka tas notiek tieši galvaspilsētā. Tas dotu labu stimulu iziet ielu gājienos arī citām grupām, visāda veida -fīliem, -istiem un -ietēm ar kategorisku prasību – tagad mēs būsim jūsu jaunā norma.
Dieva normas tiek pārlūkotas ielu gājienos. Cilvēktiesību diskriminācija ir tapis par labu jājamzirdziņu vieniem un lamatām citiem. Kādā Zviedrijas pilsētā kāda sieviešu organizācija izcīnījusi tiesības publiskajā peldbaseinā peldēties bez krūštura, jo tas, lūk, diskriminē viņu cilvēktiesības.
Garīgi dezorientētā sabiedrība uz to visu saka – jā, patiešām, kāpēc gan nē! Viņai nav garīgu argumentu, lai oponētu! Piemērs ir arī rotaļas ar garīgi ļauno. Šobrīd Latvijā plešas plašumā bērnu nometnes, kas ekspluatē Harija Potera tematiku. Šādas nometnes vienam bērnam izmaksā ļoti dārgi, tomēr tās ir pārpildītas!
Aplūkojot viena šāda kantora nometņu bilžu kolekciju internetā, var redzēt, kā mazi bērni, sākot no 7 gadu vecuma, šajās nometnēs identificējas ar vampīriem, līķiem, dēmoniem, sātanu, raganām, mirušiem gariem. Šajās nometnēs spēles veidā tiek mācīta buršana, nāves spēles, apburtu ēdienu ēšana, kāršu zīlēšana u.c. Pēc Dieva normām – visa palete, kas nostājas zem Dieva lāsta.
Kā lai šodienas bērnam paskaidro, kāpēc sātans ir slikti, kāpēc garīgs okultisms ir nedrīkst, kāpēc tēlot vampīru ir slikti, kāpēc tā darīt nav labi? Vienīgā atbilde būtu – tāpēc, ka Dievs to ir aizliedzis, tas sāpina Dievu, tas rada slikta sekas cilvēka dzīvē. Bet kuru vairs šodien satrauc kaut kāds Dievs un viņa normas?
Mēs esam procesā. Šis process pieņemsies inercē un masā kā krītoša lavīna. Šis process noslaucīs visu savā ceļā, Rakstos teikts, arī baznīcu un ticību. Tas ir tikai laika jautājums. Gaidāmās siltās cilvēkbrīvības vietā iestāsies aukstums. Mīlestības teritorijās snigs sniegs.
Teologa uzdevums, līdzīgi zinātnieka uzdevumam ir nest šo vēsti pasaulē, uzrādīt tendences un sekas. Man šķiet tas ir normāli. Normāli ir arī meklēt risinājumus, kā pastāvēt šai procesā, lai tas mūs neiznīcina. Pasaules kosmosam ejot bojā, zinātnieki piedāvā evakuācijas zvaigžņu kuģus, teologi – evakuēšanos Dievā.
Labi jau būtu abi ceļi – būt Dievā un sēdēt zvaigžņu kuģī, vai ne? Bet ja nopietni, tad tikai Dievs var glābt no tā, kas ir grēks un viņa sekām. Pat zvaigžņu kuģī cilvēks nevar aizbēgt pats no sevis. Grēks ir vislielākā infekcija, pret kuru nav vakcīnas pasaulē kā vienīgi Kristus, kas nes mums jaunu pasauli. Kopā ar Kristu tā sākas jau tagad mūsu dvēseles kosmosā. Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs! (Lūkas evaņģēlijs 21:33)
