Vēsturiski
sabiedrība ir radījusi sistēmu, ar kuras palīdzību mazināt
dažādu likteņa pavērsienu sekas. To sauc par apdrošināšanu.
Pēc definīcijas tā
ir risku
iestāšanās ekonomisko seku nodošana apdrošinātājam par līgumā
noteikto apdrošināšanas prēmiju.
Dažādi
ir apdrošināšanas veidi, un viens no tiem ir valsts sociālā
apdrošināšana. Tas ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai
apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošo personu risku
zaudēt
darba ienākumus
sakarā ar sociāli apdrošinātās personas slimību, invaliditāti,
maternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumu darbā vai
saslimšanu ar arodslimību, bērna kopšanu,
kā
arī papildu izdevumiem sakarā ar sociāli apdrošinātās personas
vai tās apgādībā esošās personas nāvi.
Tas
nozīmē, ka sociālās apdrošināšanas sistēmas ietvaros personai
tiek izmaksāts sociālās apdrošināšanas pabalsts, kas sedz daļu
no personas gūtajiem ienākumiem, kādi tai bija sociālā riska
iestāšanās brīdī un pabalstu apmērs ir tieši saistīts ar
personas iepriekš gūtajiem ienākumiem.
Tātad
sistēma ir radīta, un tai ir jādarbojas. Taču dzīvē viss nav
tik gludi. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras
(VSAA)
datiem
beidzamajos
gados palielinās
to gadījumu skaits, kad personām īsi pirms pakalpojuma
piešķiršanas reģistrēti nesamērīgi lieli ienākumi, salīdzinot
ar darba ienākumiem dažu mēnešu pirms tam. Vairumā gadījumu
valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no šiem
ienākumiem nav veiktas un bieži vien šo cilvēku darba devējiem
ir pat apturēta saimnieciskā darbība vai ir jau sākts
likvidācijas process.
Šādos
gadījumos VSAA veic izpēti, iegūstot informāciju par uzņēmuma
apgrozījumu, nodarbināto skaitu un viņu reģistrētajiem darba
ienākumiem. Ja ir pamats secināt, ka veiktas krāpnieciskas
darbības ar mērķi pieprasīt un saņemt valsts sociālās
apdrošināšanas pakalpojumus, kas neatbilst reāli zaudētajiem
darba ienākumiem, VSAA vai nu atsaka piešķirt pakalpojumu, vai arī
to aprēķina, neņemot vērā visus reģistrētos ienākumus.
Vienlaikus informācija par šādiem gadījumiem tiek nosūtīta
tiesībsargājošajām iestādēm ar lūgumu ierosināt pārbaudes
lietu.
Kopš
2016. gada VSAA ir vērsusies Valsts policijā par 11 darba devējiem
un 12 darba ņēmējiem, kuri ir pieprasījuši pakalpojumus. Valsts
ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldei ir ziņots par 56 darba
devējiem un 45 darba ņēmējiem, kuru darba attiecības ir
aizdomīgas. Finanšu policijas pārvalde ir ierosinājusi 12
kriminālprocesus un pieprasījusi aģentūrai sniegt informāciju
par 52 personām.
Attiecībā
uz slimības un maternitātes pabalstu kontroli situācijās, kad
pabalstu saņemšanas laikā to saņēmējam vienlaikus ir reģistrēti
arī darba ienākumi, VSAA pieprasa
darba devējam papildus informāciju par pabalsta saņēmēja
nodarbinātību darba nespējas perioda laikā un viņam
aprēķinātajiem un izmaksātajiem darba ienākumiem.
Ja
aģentūra konstatē, ka, piemēram, darbnespējas lapa B ir
izsniegta, neievērojot normatīvajos aktos noteikto, darbnespējas
lapu kopijas tiek nosūtītas Veselības inspekcijai, kura pārbauda
vai darbnespējas lapa ir izsniegta pamatoti. Darbnespējas lapu B
kopijas tiek nosūtītas Veselības inspekcijai pārbaudei arī
gadījumos, kad tās sakarā ar slima bērna kopšanu ir izsniegtas
bieži ar dažu dienu pārtraukumu.
Cīņa
pret krāpniekiem notiek un tiks tikai pastiprināta. Galu galā,
viens no sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem ir solidaritāte
starp sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem un sociālās
apdrošināšanas pakalpojumu saņēmējiem. Ir vairāk nekā
tuvredzīgi priecāties par gadījumiem, kad kādam izdodas manipulēt
ar pabalstu lielumu. Ikvienam no mums taču ir jāsaprot, ka,
rīkojoties negodīgi, mēs zāģējam zaru, uz kura paši sēžam.
