Kopenhāgena, 23.sept., LETA–AFP. Grenlandes ledāji, kas sedz vairāk nekā 80% pasaules lielākās salas teritorijas, globālās sasilšanas dēļ kūst straujāk, nekā prognozēts iepriekš, pirmdien sacīja Dānijas pētnieks Sebastiāns Mernilds.
Grenlandes ledāju platība ir 1,8 miljoni kvadrātkilometru, tie veido 10% planētas saldūdens.
Patlaban Grenlande ik gadu zaudē 257 kubikkilometrus ledus, bet 2080.gadā – 465 kubikkilometrus, prognozē Dānijas un ASV zinātnieki, kas strādā Starptautiskajā Pētījumu centrā Fērbenksā Aļaskas štatā.
Zaudējumi 2080.gadā būs par 81% lielāki nekā šodien, izraisot ūdens līmeņa celšanos pasaules jūrās par 107 milimetriem, uzskata Mernilds.
Izpētot satelītuzņēmumus, atklāts, ka “kopš 1993.gada ik gadu globālais ūdenslīmenis paaugstinās par trim milimetriem, un tas ir daudz straujāk nekā pagājušajā gadu simtenī”, kad tas ik gadu pieauga par 1,7 milimetriem.
“2007.gadā ledāju kušanas sezona sasniedza jaunu rekordu – atkusa 50% no ledāju kopējās platības. Un šis nav pēdējais rekords,” brīdināja Mernilds.
“Ledus kušana 2070.gadu beigās būs pieaugusi līdz 66% jeb 1,204 miljoniem kvadrātkilometru,” prognozē zinātnieks, brīdinot, ka kušana “notiek straujāk, nekā prognozēts agrāk”.
Zinātnieku aprēķinos izmantoti klimata izmaiņu modeļi un ANO darba grupas izstrādātās prognozes. Pētījumi paredz, ka “līdz gadsimta beigām vidējā gaisa temperatūra Grenlandē būs palielinājusies par 2,7 grādiem”, sacīja Mernilds.
