“Gulbenes Buku” galvenais treneris Arvis Steckis: “Jāatzīst, ka sezonas sākumā pat neiedomājamies, ka beigās cīnīsimies par medaļām….”
Pirmā spēle pret Jūrmalu neizdevās, jo bijām aizvadījuši neveiksmīgu spēli pret Ventspils augstskolu. Savukārt pret Ventspili spēle neizdevās, jo tajā laikā bija smags grafiks, ļoti daudz spēļu un visi bijām noguruši. Spēli “nojauca” arī tas, ka īsā laikā pazaudējām divus spēlētājus. Tādēļ arī Ventspilī izšķīrās liktenis par to, kurš spēlēs lielajā un kurš mazajā finālā. Pēc zaudējuma Ventspilī iestājās tāds kā atslābums – emociju zudums. Princioā arī pirmajā spēlē Jūrmalā mēs būtu varējuši uzvarēt un saīsināt play-off sēriju, bet kā nu ir, tā ir. Laikam jau būs jāpiekrīt izteicienam – kas grūti nāk, tas labi nāk!
Sezona kopumā aizvadīta labi. Mums ir arī viens jaunais spēlētājs – Ingars Aizpurs, kas uzrādīja ļoti labus rezultātus, tādēļ arī, manuprāt, viņam pat ļoti pelnīti tika piešķirta MVP balva. Protams, uz šo balvu bija arī citi kandidāti, bet viņu nominēšanai patraucēja spēlēšana arī citās līgās/divīzijās. Cilvēki, kas nominēja Ingaru šai balvai priekšroku deva spēlētājam, kas šo sezonu aizvadījis pārsvarā vienā līgā. Viņa kopējais rezultāts bija diezgan stabils.
Man personīgi arī no citiem jaunajiem spēlētājiem gribējās redzēt lielāku pašatdevi ilgākā laika posmā. Rezultāti tomēr bija mainīgi. Kādam labāks padevās sezonas sākums, kādam atkal sezonas vidus vai beigas, bet izšķirošajos mačos iztikām bez jebkādiem eksperimentiem. Devām “vecajiem” iespēju nokārtot lielāko daļu spēles, un viņi ar to tika galā. Mārim (Sniķim) pēdējās divas spēles viennozīmīgi bija labākās visā sezonā. Jau šis fakts kā tāds ļoti ietekmēja rezultātu, dodot citiem spēlētājiem plašākas iespējas izvērsties spēles laikā.
Jāatzīst, ka sezonas sākumā pat neiedomājamies, ka beigās cīnīsimies par medaļām, bet nu sezona ir noslēgusies, sasniedzot ļoti labus rezultātus. Darbs, protams, vēl turpinās. LBL 2. divīzijas sezona gan ir noslēgusies, taču A grupai sezona vēl turpinās. Tāpat tiek domāts par jauniešu spēlēšanu izlasēs – par Aizpura, Šimanovskai un Lišika līdzdalību nometnēs un treniņos, formas uzturēšanu, lai viņi spētu pierādīt sevi.
Par nākamo sezonu
Pār nākamo sezonu jau domājam laikus. Taču vissāpīgākais punkts šobrīd ir nākamās sezonas komandas sastāvs. Tā kā parasti komandā tiek iekļauti galvenokārt spēlētāji no jaunatnes līgas A grupas, vienmēr jārēķinās ar to, ka katru gadu, puišiem pabeidzot skolu, 4 vai 5 spēlētāji aiziet no komandas. Šobrīd maiņas spēlētāji nav pietiekami gatavi, lai stabili aizvadītu spēli, tad jarēķinās, ka tie, kam būtu jāaizvieto viņi, respektīvi, nākamie “gadi” ir vēl negatavāki. Un tā ir tā lielākā aizķeršanās, lai kaut ko ieplānotu uz priekšu.
Protams, būs komanda, bet mēs, iespējams, nespēsim uzrādīt izcilus rezultātus. Nav arī tādu finansu resursu, lai tik lielā mērā uzlabotu rezultātus. Protams, ir sponsori un atbalstītāji, kas palīdz, taču vajadzētu vairāk pievērsties jauno sportistu attīstībai un līmeņa paaugstināšanai, lai arī ieguldītais atmaksātos.
Arī jaunu sponsoru piesaiste ir problemātiska. Sponsorēšanas veidi ir dažādi – ir gan tādi, kas atbalsta īslaicīgi, un tādi, kas jau ilgstoši ir ar mums un atbalsta mūs, par ko viņiem liels paldies. Ņemot vērā sasniegto rezultātu, sponsoru atbalsts ir tikai viena trešā daļa, pārējo nākas kaut kādā veidā pašiem saorganizēt.
Vēl nav zināms, vai tik lielus resursus varēsim atļauties izmantot arī nākamajā sezonā. Loģiski, ka tas nekādā veidā neveicina komandas attīstību. Bet, manuprāt, tomēr vairāk vajadzētu pievērsties arī tādām lietām, kas neprasa finansiālu atbalstu, piemēram, spēlētāju motivācija, viņu mērķtiecīguma veicināšana, vēlme un griba sasniegt kaut ko vairāk.
Beidzot skolu, spēlētāji nonāk izvēles priekšā – spēlēt vai mācīties. Bieži vien, protams, tiek izvēlētas mācības un gadās, ka par iemeslu ir savu spēku nenovērtēšana, bailes, ka neizdosies, jo sākums vienmēr ir grūts. Varētu būt, ka tā ir arī mūsu pašu treneru vaina, ka nespējam to iemācīt, lai viņi par savu turpmāko karjeru sāktu domāt jau laikus. Protams, šajās lietās liels ir pusaudžu vecāku atbalsts un ietekme.
