Trešo mēnesi saucu sevi par studenti, mācos Biznesa augstskolā „Turība”, Sabiedrisko attiecību fakultātes 1.kursā. Ir prieks par to, ka no manas Gulbenes 2.vidusskolas absolventu klases 18 skolēniem 15 cilvēki turpina izglītoties kādā no Latvijas augstskolām. Par to priecīgi arī manas skolas pedagogi, jo vidusskolas uzdevums, kā vienmēr uzsvēruši viņi, ir sagatavot skolēnus izglītības turpināšanai augstskolās.
Aptaujājot savus klasesbiedrus, par viņu izvēlēto augstskolu, noskaidroju, ka visvairāk – astoņi – klasesbiedri studē Latvijas Universitātē, trīs – Sporta Akadēmijā, divi – Rīgas Tehniskajā Universitātē un pa vienam Biznesa augstskolā „Turība” un Latvijas Lauksaimniecības Universitātē.
Par iestājpārbaudījumiem
No visiem maniem klasesbiedriem iestājpārbaudījumus, stājoties augstskolā, ir kārtojuši tie, kas izvēlējās Sporta Akadēmiju. Viņiem bija fiziskās formas pārbaudījumi.
Savukārt man, stājoties Biznesa augstskolā „Turība”, nācās jānokārto angļu valodas tests. Tas tāpēc, ka angļu valodas eksāmenu nebiju kārtojusi, beidzot vidusskolas 12.klasi. Tā bija mana kļūda. Vajadzēja apzināties, ka angļu valoda būs nepieciešama tā kā tā, kurā augstskolā arī es neizvēlētos studēt.
Visās augstskolās, uzņemot studentus, vērā tiek ņemti tikai centralizēto eksāmenu rezultāti, nevis atzīmes liecībā.
Kāpēc tieši šī augstskola?
Aptaujājot savus klasesbiedrus, noskaidroju viņu izvēles motīvus stājoties tajā vai citā augstskolā. Pirmais noteicošais iemesls ir jauniešu dabiskā vēlme – lai mācīties būtu viegli un būtu pietiekami daudz brīvā laika izklaidēm. Būtisks ir arī augstskolas prestižs, lai akreditētas studiju programmas un iegūto diplomu respektētu potenciālie darba devēji.
Kā trešo svarīgāko iemeslu var nosaukt vēlmi iegūt noteiktu profesiju un tai nepieciešamās zināšanas.
Ceturtais izplatītākais iemesls – saprāta robežām atbilstoša mācību maksa. Vēl būtiski ir sadzīves apstākļi. No maniem klasesbiedriem, kas kļuvuši studenti, tikai divi dzīvo īrētos dzīvokļos, pārējie dzīvo kopmītnēs jeb studentu viesnīcās.
Kopmītņu cenas maniem klasesbiedriem svārstās no 20 līdz 40 latiem mēnesī. Būtiski ir, cik tālu atrodas kopmītnes no augstskolas.
Zinu, ka Sporta Akadēmijas studenti dzīvo netālu no augstskolas, tāpat ir man, studējot Biznesa augstskolā „Turība”. Taču Sporta Akadēmijas studenti sūdzas par to, ka viņu kopmītnēs krānos nav siltā ūdens, kaut tas viņiem kā sportistiem ir ļoti nepieciešams. Arī istabiņās trūkstot komforta, esot vecas mēbeles. Kā jūtas students, kuram jāguļ uz pussalauztas gultas?!
Par mācību maksu
No maniem klasesbiedriem seši cilvēki, ieskaitot mani, mācās budžeta grupās. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem par studijām nav jāmaksā un ir iespējams arī saņemt stipendiju. Tiesa, stipendiju nav iespējams saņemt tiem budžeta grupas studentiem, kas mācās privātajās augstskolās.
Mācīties budžeta grupā nozīmē, ka nauda papildus vajadzīga vienīgi iztikai un maksai par dzīvi kopmītnē.
Noskaidroju, ka maniem klasesbiedriem, kuri mācās dažādās augstskolās, mācību maksa ir atšķirīga – no 1000 līdz 1400 latiem gadā. Ir labi, ja skaidri zināms, ka studiju laikā šī mācību maksa gadu no gada paliek nemainīga. Tā tas, piemēram, ir Biznesa augstskolā „Turība” un citās, kuras izvēlējušies mani klasesbiedri.
Taču zinu, ka ir Latvijā arī tādas augstākās izglītības mācību iestādes, kur mācību maksa gadu no gada var mainīties.
Trīs mani klasesbiedri ir ņēmuši studiju kredītu, trīs – iztikas kredītu. Pārējiem ar līdzekļiem palīdz tuvinieki.
Vai viegli studēt?
Aptaujājot klasesbiedrus studentus, noskaidroju, ka tikai viens apgalvo – studēt ir viegli un tas neprasot piepūli. Visi pārējie, ieskaitot mani, uzskata, ka viegli nav. Var arī reizēm paslinkot, taču visus referātus cenšos pasniedzējiem iesniegt termiņā, un pagaidām man tas arī izdodas. Tāpat ir ar kontroldarbiem. Pat tad, ja students ir slims, viņam ir jāmaksā par laikus neiesniegtu kontroldarbu. Manā augstskolā pirmajā reizē tie ir četri lati. Tā kā studentiem vienmēr trūkst naudas, naudas sodi ir stimuls visu izdarīt laikus. Students maksā par savu slinkumu!
Mācoties vidusskolā, reizēm varēja atļauties kaut ko neizdarīt. Skolotāji bikstīja un centās motivēt mūs. Studējot neviens mani nebiksta. Pilnībā par sevi un savām studijām atbildu pati. Tomēr ir arī manā augstskolā daži pasniedzēji, kas studentiem izrāda sapratni un pretimnākšanu, kad kaut ko students nav paguvis laikus izdarīt.
Būtiski ir tas, ka pasniedzējiem vienmēr var jautāt pēc padoma un saņemt paskaidrojumus un ieteikumus. Bibliotēka ir studenta atbalsts un mācību galvenā bāze. Tā ir manā augstskolā. Arī mani klasesbiedri, kas studē citās augstskolās, ar savām bibliotēkām ir apmierināti. Es savās studijās daudz izmantoju arī tās iespējas, ko piedāvā internets. Lasu speciālo literatūru angļu, krievu un latviešu valodā. Zināšanas angļu valodā ir ļoti būtiskas. Mēdz gadīties, ka vienā vakara līdz nākamajai studiju lekcijai angliski jāizlasa 100 lappuses speciālās literatūras, piemēram, par sabiedriskajām attiecībām.
Vēdera un citi prieki
Vairums studentu ikdienā kopmītnēs paši gatavo sev ēst. Piemēram, man labāk garšo pašas gatavotais. Tā ir tiem cilvēkiem, kas pieraduši pie garda māju ēdiena. Taču tagad man pašai nākas izkopt savas kulināres dotības.
Manis aptaujātie studenti augstskolu kafejnīcās visbiežāk ēd salātus, siltās pusdienas, kā arī smalkmaizītes un kafiju.
Tā kā students nav turīgs, visbiežāk Rīgā no visām ēstuvēm izvēlas lētākās, kur var baudīt pankūkas, pelmeņus. Iecienītas ēstuves ir „Mc Donald”, „Hesburger” un „Chili picā”.
Students krāj un skaita santīmus, bet vienalga apmeklē klubus un dodas izklaidēties. Visiecienītākais studentu vidē ir klubs „Essential”. Jāmin, ka studenti arī labprāt brīvajā laikā dodas uz kino vai apmeklē kādu koncertu. Visiecienītākie kinoteātri ir Coca cola Plaza un Forum Cinemas.
Katrā augstskolā notiek dažādi izklaides pasākumi, arī manējā. Tie ir par brīvu. Mana augstskola ieejas atlaides uz daudziem pasākumiem, piemēram, uz „Studentu paradīzi”, kas notika „Arēnā Rīga”, par biļetēm nemaz nebija jāmaksā. „Turība” piedāvā arī cenas atlaides solārija apmeklējumiem.
Mani klasesbiedri par studentu dzīvi
Artis Upītis, Rīgas Tehniskās Universitātes Enerģētikas fakultātes 1.kursa students: “Iejutos jau pirmajā dienā. Manis pamanītā lielākā atšķirība ir tā, ka augstskolā vairs nevienam nerūp, vai tu kaut ko saproti vai nē, viss ir jādara pašam, pasniedzēji vienkārši dara savu darbu.”
Āris Augstkalns, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 1.kursa students: “Bez diploma mūsdienās ir ļoti grūti tikt pie labi atalgojama darba. Salīdzinoši ar vidusskolu augstskolā ir daudz vairāk jādara pašam. Taču, ja esi izvēlējies īsto profesiju, tad to paveikt ir daudz vieglāk.”
Imants Kivlenieks, Latvijas Sporta Akadēmijas 1.kursa students: “Augstskolā ir viegli, vismaz manējā. Turklāt šeit ir vienīgā iespēja apgūt manis interesējošo specialitāti.”
Andis Sirmacis, Latvijas Universitātes 1.kursa students: “Man, mācoties augstskolā, ir ļoti daudz brīvā laika, esmu apmierināts gan ar studiju programmu, gan jauno dzīvesvietu.”
