Gvido Stucka: “Deviņdesmitajos gados bija līdzīgs stāvoklis.”
Gulbenieši portālā “www.dzirkstele.lv” diskutē par janvāra šokējošajiem apkures rēķiniem. Ne vienam vien par mēnesi ilgu siltumu savā dzīvoklī ir jāmaksā tuvu 100 latiem. Tās ir Gulbenē līdz šim nekad vēl nebijušas izmaksas. Tāpēc iedzīvotāju emocijas sit augstu vilni. “Dzirksteles” portālā lasām pat aicinājumu streikot, nemaksāt un mainīt pilsētas “domes sārtvaidžu” vadību. “Kamēr domē būs “oranžo” pārsvars, neko neizcīnīsiet,” viedokli forumā paudis kāds diskusijas dalībnieks. Kāds cits runā par “kāju atstiepšanu”, ja tā turpināsies.
Gulbenes pilsētas domes izpilddirektors Gvido Stucka “Dzirkstelei” saka, ka “katram pašam jādomā”.
“Deviņdesmitajos gados bija līdzīgs stāvoklis. Bija problēmas valstī. Tagad arī ir problēmas,” saka viņš. Un iesaka tiem, kam ir problēmas, doties uz “Vidzemes enerģiju” un vienoties par atliktajiem maksājumiem.
“Neko neesam nozaguši!”
SIA “Vidzemes enerģija” pārstāvis Mindaugs Nevardausks “Dzirkstelei” saka, ka cilvēki zvana arī uz uzņēmumu un izsaka pretenzijas par lielajiem rēķiniem. “Sakām, ka janvārī bija auksts laiks, aukstāks nekā decembrī. Siltumu vajadzēja saražot vairāk. Otrs moments – ar 1.janvāri maksai par siltumu spēkā stājies 10 procentu pievienotās vērtības nodoklis līdzšinējo 5 procentu vietā,” skaidro M.Nevardausks.
Protams, jāņem vērā arī tas, ka ar pagājušā gada 1.decembri Gulbenē spēkā ir jaunais apkures tarifs – 43,96 lati pat megavatstundu siltuma bez pievienotās vērtības nodokļa. Viņš piebilst: “Mēs neko neesam nozaguši!” Vienīgais viņa ieteikums iedzīvotājiem ir ekonomēt siltumu. Arī G.Stucka, saka, ka vienīgā izeja ir māju siltināšana. Tēlaini izsakoties, Gulbenē padomjlaiku daudzdzīvokļu mājas “ir cauras”.
Janvārī dienas četras bijis iedarbināts arī gāzes katls. Tas darbināts arī naktīs, kad ir ievērojams gaisa temperatūras pazeminājums. Šā katla jauda ir 4,5 megavati. Siltumu ražo arī Nākotnes ielas katlumāja, kuras jauda, kā apgalvo M.Nevardausks, ir aptuveni 9 megavati. No SIA “Konto” pilsēta saņem aptuveni 2 megavatus siltuma.
“Lielajā aukstumā problēmu nebija. Siltumu pilsēta saņēma nepārtraukti. Ne tā kā pagājušajā ziemā, kad trīs dienas Gulbenē bija centrālapkures pārtraukums,” saka M.Nevardausks. Viņš piebilst: “Tātad iznāk, ka gāzes katls bija vajadzīgs.”
“Mēs nevienu nelamājam”
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka gulbenietis Pēteris Kalniņš ir izteicis pretenzijas, ka viņa apkures rēķinā laika periodam no 25.decembra līdz 1.janvārim klāt rēķināts 10, nevis 5 procentu pievienotās vērtības nodoklis. M.Nevardausks to komentē tā: “Māju vecākie paši mums piegādā nolasījumus no siltuma skaitītāju rādītājiem. Dažs tagad izsaucas, kāpēc iesniedza mums datus 25.decembrī, ja to vajadzējis darīt 30.decembrī. Pašiem par to jāatbild. Kāpēc mums pārmet?”
Savukārt “Dzirksteles” rīcībā ir informācija, ka Gulbenes daudzdzīvokļu māju vecākie tika steidzināti decembrī līdz svētkiem nodot siltuma skaitītāju rādītāju lasījumus.
Par to, vai gulbenieši cītīgi maksā apkures rēķinus, M.Nevardausks saka: “Maksāt jau maksā. Mēs nevienu nelamājam. Ja cilvēkam rēķinus samaksāt grūti, lai nāk pie mums uz “Vidzemes enerģiju” un runā. Varam vienoties par atliktajiem maksājumiem. Ja cilvēks normāli izturas pret savu problēmu un meklē tai risinājumu, tad arī mēs izturamies tāpat.”
Par zaļojošajām siltumtrasēm
Izjautāts par vietām Gulbenē zaļojošajām maģistrālajām siltumtrasēm, pie kurām, kā “Dzirkstelei” komentē P.Kalniņš, “drīz jau ziemas salā uzziedēs pienenes”, M.Nevardausks saka: “Iespējams, ka ir tādas vietas pilsētā. Taču tā nav visai pilsētai raksturīga aina.”
G.Stucka saka, ka “nav vēl izdomātas tādas tehnoloģijas, lai siltums nemaz neietu cauri”, turklāt, “ne tikai Gulbenē tā tas ir, bet arī, piemēram, Dānijā un Vācijā”. Tā vēl neesot tā lielākā bēda.
