Šā
gada maijā LTV Ziņu dienests kopā ar sabiedrisko mediju portālu
LSM.lv uzsāka pieredzes stāstu vākšanu par iedzīvotāju cīņu
ar vēzi un onkoloģisko saslimšanu ārstēšanas sistēmu.
Saslimušajiem jācīnās ne vien par savu veselību, bet lielā daļā
gadījumu arī jāziedo laiks un finanšu resursi, lai izcīnītu
precīzu diagnozi un kvalitatīvu ārstniecību.
No 21. oktobra
vērienīgā projekta rezultāti – personīgi pacientu un viņu
tuvinieku stāsti, slimības veidu apraksti (faktoloģija Latvijā),
informācija par sistēmu skaitļos un faktos un visaptveroša
situācijas analīze tiks publicēta sabiedrisko mediju portālā
LSM.lv, stāsti būs vērojami LTV ziņu izlaidumos rubrikā
“Diagnoze vēzis”, bet oktobra beigās un novembra sākumā
tematam pastiprināti pievērsīsies raidījumi “Aizliegtais
paņēmiens”, “1:1” un “Tieša runa”, bet projekta
noslēgumā būs vērojama dokumentāla filma.
“Katru dienu Latvija
zaudē 16 cilvēkus, kuru diagnoze ir bijusi vēzis, tas ir
proporcionāli vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā, un tas ir pārāk
daudz,” norāda LTV Ziņu dienesta galvenais redaktors Guntis
Bojārs. Izpētes gaitā izkristalizējušies trīs “projekta
galvenie signāli”.
Pirmkārt, iedzīvotājiem pašiem jākļūst
atbildīgākiem par savu veselību. “Tas attiecas gan uz
dzīvesveidu, gan uzturu, gan arī uz slimību, jo īpaši vēža
profilaksi. Un bezatbildības piemēru, diemžēl, šobrīd
netrūkst,” norāda Bojārs. Tikai 46 % sieviešu krūts vēža
riska grupā izmanto valsts sniegto iespēju veikt bezmaksas
mamogrāfijas izmeklējumu. Savukārt iespēju atklāt zarnu vēzi,
veicot valsts apmaksātu testu, izmanto tikai 15 % riska grupā esošo
cilvēku – gan vīrieši, gan sievietes.
Otrkārt, vēža
diagnostikai un ārstēšanai jābūt Latvijas labāko profesionāļu
pārraudzībā, jo tā nevar būt “sociālais pabalsts, ar kuru mēs
dodam darbu reģionālajiem ārstiem un gādājam pacientus
slimnīcām, kas nezina, ko ar viņiem īsti darīt”. “Pārāk
daudz ir nelaimīgu stāstu par nepareizi nolasītiem mamogrāfijas
attēliem, kuros nav pamanīts audzējs, pārāk daudz ir neprasmīgu
operāciju, pēc kurām pacientus ir jāoperē vēlreiz,” uzskata
Bojārs.
Trešais projekta signāls ir komunikācija. Ārsta
attieksme un pacienta izpratne par savu slimību un tās ārstēšanas
procesu ir nesaraujami saistītas. “Atveseļoties palīdz ne tikai
zāles un operācijas, svarīga ir arī pacienta pārliecība, ka
viņš ir nonācis drošās rokās, ka par viņu parūpēsies, un
visu, ko vajag, izdarīs. Tas dod psiholoģisku spēka izjūtu, kas
cīņā ar vēzi ir jo īpaši, īpaši svarīga,” uzsver Bojārs.
Projekts “Diagnoze vēzis” atklās pacientu, ārstu un visas
sistēmas sāpes, un ar sasāpējušo jautājumu atklāšanu ļaus
ieraudzīt trūkumus. “Mēs gribam risinājumu!” projekta mērķi
definē Bojārs.
Ik
gadu savu diagnozi – vēzis – Latvijā uzzina aptuveni 11
tūkstoši cilvēku. Daudzi no viņiem – par vēlu, turklāt ne
vienmēr tādēļ, ka pacients būtu kavējies doties pie ārsta.
Neprecīzas diagnozes, novecojusi vai nestrādājoša diagnostikas
aparatūra, komunikācijas kļūdas vai absolūts tās trūkums atņem
pacientam dārgo laiku, ļaujot slimībai progresēt līdz kritiskam
punktam. Projektā izkristalizējušies jautājumi, kas jārisina
nekavējoties. Tie aptver pacientu
un ārstu atbildību savlaicīgā un precīzā diagnostikā,
diagnostikā pielietotās tehnoloģijas, slimības ārsniecībā
izmantotās terapijas metodes, medikamentus un to cenas, inovācijas
ārstēšanā, starptautiskās sadarbības iespējas kā diagnostikā,
tā ārstēšanā, finansējuma problēmas un ārstu algas,
psiholoģisko un cita veida atbalstu pacientiem un viņu tuviniekiem.
LTV Ziņu dienesta
vadītāja Iveta Elksne savukārt uzsver, ka pētīt vēža
problemātiku piespiež pati dzīve. “Ar vēzi saslimst ārkārtīgi
daudzi un daudzi to uzreiz sasaista ar nāvi. Jā, mēs redzam, ka
mirstības rādītāji ir sliktākie Baltijā. Bet mēs redzam arī
daudzus veiksmīgus izārstēšanas gadījumus. Tajā pašā laikā
mēs savā pētījumā pārliecināmies, ka sistēma valstī nav
sakārtota, un problēmu ir ārkārtīgi daudz, un tas var izšķirt
– cilvēkam dzīvot vai tomēr nē,” uzskata Elksne. LTV Ziņu
dienests ir pateicīgs tiem vairāk nekā 200 cilvēkiem, kuri
pavasarī atsaucās un uzticējās, izstāstot savus stāstus par
saskaršanos ar diagnozi. Tieši skatītāju stāsti bija izpētes
sākumpunkts, kas ļāvis nonākt līdz konkrēti definētām
problēmām, kas dos iespēju no politiķiem un nozares prasīt
skaidru un loģisku problēmu risinājumu.
“Diagnoze vēzis” ir
LTV Ziņu dienesta un LSM.lv vērienīgākais 2019. gada izpētes
projekts. Portālā LSM.lv būs atrodami detalizēti 11 izplatītāko
vēža veidu apraksti skaitļos un faktos, to izplatības un
mirstības dati pa novadiem, cilvēkstāsti, analīze un iespējamie
risinājumi. Analītisko materiālu tematika fokusēsies uz
komunikāciju starp ārstiem un pacientiem, “pateicību”
problēmu, diagnostikas iespējām un ierobežojumiem, ģimenes ārstu
lomu un citiem tematiem. Šie materiāli tiks atspoguļoti
multimediālos formātos visās Latvijas Televīzijas satura
platformās, tostarp sociālo mediju kontos.
