Kas apturēs helovīnu murgus Latvijā? Jau arī iepriekš nekad neesmu atbalstījusi šo aizgūto svētku svinēšanu, taču nu man ir jāsaka, ka šī tā saucamo svētku svinēšana ar katru gadu kļūst arvien nepatīkamāka.
Man nav nekas pretim, ja kāds priecājas par izgrebtiem ķirbjiem (tie izskatās skaisti), rīko tematiskas ballītes vai pasākumus ar pārģērbšanos, taču man ir nepatīkami, ka 31.oktobra vakars izvēršas par diedelēšanas un vandalisma vakaru. Vai tie ir svētki, ja viss vakars ir jāpavada, gaidot atkal nākamo zvanu pie durvīm, vai pēc helovīniem ir jātīra kāpņu telpas, jo tās ir piebārstītas ar miltiem, putraimiem un arī tukšiem konfekšu papīrīšiem? Un vai helovīni ir padomājuši, cik viegli vai grūti ir nomazgāt kečupu no durvīm un satīrīt pa logiem izšķaidītas olas vai arī, no rīta pamostoties, atskārst, ka automašīna ir notašķīta ar zobu pastu?
Šādi pastāstiņi par helovīnu izdarībām ir jādzird katru gadu, arī šogad. Kāda jēga ir no šādiem svētkiem, ja to svinētāji pat īsti nesaprot, ko šie svētki nozīmē, nav iedziļinājušies to būtībā un pat nezina, kurā īsti dienā tie svinami?
Un vai tiešām mums nepietiek pašiem savu svētku? Kāpēc tad ir aizmirstas kādreizējās budēļos iešanas tradīcijas? Vēl šodien atceros, kā bērnībā speciāli veidojām maskas un gatavojām priekšnesumus. Tad tiešām bija prieks, ka pūles tika atalgotas ar saldumiem. Bet te – zvans pie durvīm un uzreiz skan “saldumus vai izjokosim”. Bet, kad tiek palūgts kaut ko izdarīt, lai nopelnītu saldumus, tad nav vairs ne darītāju, ne jokotāju.