Mīļā Laima, nolem manim bebra laimi, tam visi gali ūdenī! Ak, mīļie, ne es viens tīkoju būt bebra ādā. Varu derēt, ka arī jūs apskaužat tos, kas ar Eiropas naudu vai bez tās apgriež pasauli ar kājām gaisā, vairojas un dzīvo, cepuri kuldami. Gatavie priekšnieki! A ko padarīsi – bebriem bebru likumi.
Kā sacīt jāsaka, tāda kā vietējā mafija – bebrs bebra galā. Ne jau velti kaimiņtautai ir tāds teiciens – “hiķor babjor” (tulkojumā no krievu valodas – viltīgs bebrs). Velti viņiem atskaiti prasīt! Nedos! Šie ir labi peldētāji. Kā kas, tā pazūd zem ūdens. Un klusē tā, it kā būtu aizrijušies ar nodokļu maksātāju naudu.
Man te stāstīja, ka bebriem dikti patīkot ēst kokus. Liepiņu, piemēram, gatavi apēst bez sāls. Tikai tāpēc, ka tas nosaukums šiem kaut ko atgādina. Un bebri ir tādi dzīvnieki, kas sagrauzīs visu, kas šiem pa kājām maisās.
Vispār ir aizdomas, ka bebri ir politizējušies. Viņu uzvedību neregulē ekonomikas likumi. Viņi tikai ceļ reitingu kā gaismas pili, kas var saplīst kurā katrā brīdī, jo bebri nav raduši kaut ko paveikt, godprātīgi ievērojot visas kvalitātes prasības. Un to viņiem nevar pārmest. Tāda daba!
Viņdien gāju pa to ielu, kas liek mums atcerēties Blaumaņu Rūdolfu, un netiku gudrs, kas tur tā sarakāts – uz priekšu un atpakaļ. Uzrunāju garāmgājēju, kādu večuku ar kūjiņu un baltu, garu bārdu. Šis nopūtās: “Bebri rok tuneli. Būs pa kurieni metro vilcieniem kursēt.” Kā tad! Metro mums vēl tikai trūka. It kā ar luksoforiem vien nebūtu gana. Iebildu, ka drīzāk te tiks būvēta kārtējā sporta zāle. Bet paša sieva mani pārtrauca: “Neuzminēji, te tiks vilkts tiešais Krievijas gāzes vads uz katlumāju. Sāksies novadā piesolītā gazifikācija.”
