Nupat izvērsusies diskusija par to, vai taisnīgi, ka viesnīcu luksusnumuros politiķi vai uzņēmēji (tas gan ir viens un tas pats) nevar brīvi justies – pateikt kādu sulīgāku vārdu, bez bremzēm nodoties dabiskajām vajadzībām… Visu laiku jādomā: ja nu specdienesti noklausās? It kā jau no vienas puses ir vienalga, jo skaistums, kā mēs zinām, nāk no iekšām, bet…
Mēs ar Aināru tomēr uzskatām, ka reizēm mums gribas parunāties bez svešu ausu līdzdalības. Kurš gan bērnībā nav spēlējis klusos telefonus? Kurš nezina, ka tieši ar noklausīšanos jeb pārklausīšanos sākas interpretācijas, pārpratumi jeb lielā politika. Un tas jau kļūst bīstami.
Iedomājieties tādu situāciju. Atbrauc Ainārs uz manu miestu. Es, kā jau simpatizējošs viņa partijai, dodos šo lenkt uz viesnīcu, kur šis apmeties, jo gribas man ar viņu aprunāties aci pret aci, protams, par politiku.
Tā nu mēs ar Aināru divatā luksusnumurā ietusējam. Es, protams, esmu viņam atnesis cienastu, paša dzīta brandvīna pudelīti, manas kundzes sieta siera ritulīti. Es viņam saku: “Tu man patīc, goda vārds. Es tevi gribu…”
Šito noklausās specdienesti. Viņi jau nedzird visu līdz galam. Turpinājumā es nočukstu: “Ainār, tieši tevi gribu redzēt Valsts prezidenta krēslā!” To es nočukstu tik klusu, ka neviens mikrofons neuztver. Specdienesti dzird tikai Aināra atbildi: “Es arī to gribu!”
Paši saprotiet, kādi secinājumi no šīs sarunas radušies specdienestiem. Tos viņi iegrāmato savās atskaitēs. Bet mūsu personiskās lietas nonāk zilajā atvilktnē. Un kuru vairs interesēs, ka mums ar Aināru tas neliekas pareizi, svētīgi un taisnīgi. Patiesi! Šajā brīdī mēs jūtamies pievilti un pamesti likteņa varā. Gluži kā visa latviešu tauta.
Specdienestiem jāsaprot, ka nav nekāda māksla “uzmest” cilvēku. Ja arī tas ir jādara, tad, ievērojot ētikas normas. Nedrīkst visu laiku nepārtraukti noklausīties! Es ieteiktu specdienestiem ievērot šādu instrukciju. Kad cilvēks mazgājas vai nokārtojas, nodarbojas ar seksu vai ēd, noklausīšanās ir jāpārtrauc. Respektīvi viesnīcu numuriņos ievietot noklausīšanās ierīces tā kā nebūtu pieklājīgi. Arī no biznesa viedokļa! Kurš gan gribēs politiku bīdīt tur, kur pat sienām ir ausis?
