Izvērtējot
situāciju, kāda bijusi Latvijā 2018.gadā, Valsts ieņēmumu
dienests (VID) konstatējis, ka nedeklarētās darba algas īpatsvars
komercsektorā pērn veidojis 19,3% un, salīdzinot ar 2017.gadu, tas
ir samazinājies vien par 0,6 procentpunktiem.
Kopumā
nodokļu zaudējumi saistībā ar “aplokšņu” algām pērn
bijuši 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir pat vairāk, nekā gadu
iepriekš, kad nodokļu zaudējumi šādā veidā sasniedza 927,01
miljonu eiro. Rīgas reģionā ir vislielākais “aplokšņu”
algas saņēmēju īpatsvars – 37%.
VID
ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka situācija saistībā ar
algas nodokļu plaisas jeb “aplokšņu” apmēru ir dramatiska, un
steidzami ir nepieciešama koordinēta rīcība, lai šo plaisu
samazinātu.
“Skaidrs,
ka VID darbība primāri jākoncentrē uz tām nozarēm, kurās ēnu
ekonomikas īpatsvars ir vislielākais. Šobrīd tās ir būvniecība,
pasažieru pārvadājumi, it īpaši taksometru pakalpojumi, kā arī
apsardzes pakalpojumu sniedzēji. Tāpat skaidrs, ka valdības un
Saeimas līmenī ir jāveic izmaiņas dažādos likumos, kas
atraisītu atbildīgajām valsts institūcijām rokas cīņā ar ēnu
ekonomiku,”
uzsver VID ģenerāldirektore.
I.
Jaunzeme norāda, ka ir būtiski veikt pasākumus, kas samazinātu
skaidras naudas plūsmu, jāatrisina kases aparātu jautājums tā,
lai tie strādātu online
režīmā, tādējādi izslēdzot datu viltošanas iespēju,
jāstiprina ģenerāluzņēmēju atbildība būvniecības sektorā,
uzliekot par pienākumu izmantot tikai tādu apakšuzņēmumu
pakalpojumus, kam nav nodokļu parādu, un kas izmanto vienīgi
legālo darbaspēku, kā arī jāveic izmaiņas likumā “Par
nodokļiem un nodevām”, paredzot VID tiesības publicēt pieņemtos
lēmumus.
“VID
nodrošinās augsta līmeņa servisu tiem nodokļu maksātājiem,
kuri savlaicīgi, godprātīgi veic visus nepieciešamos maksājumus,
dienests pēc “Konsultē vispirms” principa strādās ar tiem,
kas ir kļūdījušies savā darbībā, bet patiesi vēlas laboties,
taču mēs mērķtiecīgi vērsīsimies pret ļaunprātīgiem nodokļu
nemaksātājiem un kontrabandistiem. Skaidrs, ka pēdējā manis
minētā kategorija vēlas redzēt vāju VID, taču tas nedrīkst
notikt – Latvijai nav dārgu derīgo izrakteņu, ko var izdevīgi
pārdot, tāpēc vienīgais veids, kā segt izdevumus par veselības
aprūpi, izglītību, drošību un daudzām citām vajadzībām, ir
nodokļu veidā samaksātā nauda,” tā
I. Jaunzeme.
Pētījums
veikts, pamatojoties uz nodokļu pārskatu datu analīzi, tādējādi
tajā nav iekļauti nodokļu zaudējumi no nelegālās
nodarbinātības. Tajā uzmanība veltīta darba algas deklarēšanas
pilnīgumam, neanalizējot iemaksai aprēķināto nodokļu samaksas
aspektu. Iemaksai aprēķināto nodokļu summu samaksas disciplīnas
aspekts tiek apskatīts nodokļu plaisu apkopojošās publikācijās.
Plašāk
ar VID veikto pētījumu “Darba
algas nodokļu plaisa vispārējā nodokļu režīmā strādājošiem
(“aplokšņu” alga)” var iepazīties VID tīmekļa vietnē
sadaļā “Statistika/Nodokļu
plaisu apmēri”, izvēloties 2018.gada laika periodu.Analīzei
tiek izmantoti dati no darba devēju ziņojumiem un ziņām par darba
ņēmējiem atsevišķā mēnesī.
Analīzei tiek iegūti šādi
dati: darba devēja reģistrācijas kods, darba ņēmēja
reģistrācijas kods, darba devēja administratīvās teritorijas un
teritoriālās vienības klasifikatora (ATVK) kods, darba devēja
pamatdarbības NACE klasifikatora kods, darba ņēmēja nostrādātās
darba stundas, darba ņēmēja gūto ienākumu summa, darba ņēmēja
profesijas kods. Pētījumam tiek izmantoti dati tikai par tām darba
vietām, kurām ir dati par visiem trim rādītājiem: ienākumu
summa, kas ir lielāka par nulli, nostrādāto stundu skaits, kas ir
lielāks par nulli, un informācija par profesijas kodu.
