Neatpazīst viltotas mājas lapas, nezina par antivīrusa aizsardzības nepieciešamību mobilajā telefonā, nodotu telefonu remontā ar sensitīviem datiem. Pieaugot interneta un mobilo ierīču lietotāju skaitam, palielinās arī drošības riski, kas saistīti ar ierīču lietotāju personas datiem.
Piemēram,
BITES un Drossinternets.lv kiberdrošības zināšanu testa
rezultāti, kuru uz datu apstrādes brīdi bija aizpildījuši teju
četri tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, liecina, ka nezināšanas
un neuzmanības dēļ kibernoziedzieku lamatās iekristu katrs
otrais. Proti, 67%
lietotāju ir pārliecināti, ka mobilajam telefonam nav nepieciešama
antivīrusa aizsardzība, bet 61% neatpazīst
viltotas interneta vietnes, piemēram viltotu “PayPal” lapu.
Tikpat daudzi neaizdomājas par nepieciešamību aizsargāt savus
privātos datus, nododot ierīci remontā. Proti, vairums lietotāju
uzskata, ka šādās situācijās pietiek izslēgt telefonu vai
izņemt no tā SIM karti.
“Esam
pieraduši parūpēties par datoru drošību gan ar parolēm, gan
ugunsmūriem un antivīrusu programmām, taču nereti piemirstam, ka
mūsdienās mobilais telefons ir kļuvis par multifunkcionālu
ierīci, kas faktiski aizstāj datoru – tajā tiek lietots e-pasts,
veikti norēķini, uzglabāti foto un video faili u.tml., līdz ar to
palielinās arī ar šo ierīču lietošanu saistītie drošības
riski,”
uzsvēra BITES
pārstāvis Andis Anspoks.
Līdzīgās
domās bija arī Drossinternets.lv vadītāja, uzsverot, ka 95%
problēmsituāciju digitālajā vidē rodas pašu lietotāju
nezināšanas, vieglprātības vai slinkuma dēļ. “Mobilais
telefons mūsdienās nodrošina ļoti plašas iespējas, tostarp –
iespēju izdarīt dažādas lietas tūlīt, kā arī ātrāk nekā
ierasts. No vienas puses, tas ir pozitīvi, jo laiks, kā zināms, ir
zelta vērtē. No otras puses, iespēja kļūdīties ir lielāka, jo
kļūdas, gluži vienkārši, var pieļaut ātrāk.
Piemēram, lai nosūtītu fotogrāfiju no telefona, nepieciešamas
vien 3 sekundes. Lai nosūtītu šo pašu fotogrāfiju no datora,
nepieciešams ilgāks laiks, jo tā vispirms ir jālejupielādē
datorā, attiecīgi – lietotājam ir iespēja izvērtēt, vai šo
fotogrāfiju tiešām vajadzētu kādam sūtīt,” tā Katkovska.
Savukārt
Valsts
policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu
apkarošanas nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko
atgādināja,
ka kiberuzbrukuma galvenais mērķis ir iegūt datus,
turklāt dati paši par sevi ir nevis objekts, bet gan līdzeklis
tālāku noziedzīgu mērķu sasniegšanai. “Iedzīvotājiem katram
pašam ir jārūpējas par saviem datiem. Nododot tos ārpus Latvijas
komersanta piedāvātā virtuālā produkta, jārēķinās, ka dati
ir neaizsargāti vai aizsargāti tiktāl, cik katrs pats drošu
risinājumu sev izvēlas,” skaidroja Homenko.
Viņš arī ieteica rūpīgi izvērtēt mobilās lietotnes, bet īpaši ziņojumapmaiņas lietotnes, pirms ķerties pie to lejupielādes mobilajā telefonā, piemēram, pievērst uzmanību, vai ir pieejama informācija par izvēlētās lietotnes izstrādātāju, kādas vēl lietotnes tas piedāvā un, galu galā, kurā valstī tas ir reģistrēts. Proti, dažkārt der ņemt vērā, ka bezmaksas lietotnes nebūt nav bez maksas; ka lietotājs “iemaina” pret konkrēto lietotni savus datus.
Savukārt Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns īpašu uzmanību vērsa uz krāpnieciskiem sludinājumiem sociālajos tīklos un krāpnieciskām interneta tirdzniecības vietnēm, kuru īpatsvars tradicionāli pieaug tieši gada nogalē, tuvojoties svētku iepirkšanās sezonai. “Vēlos atgādināt – ja kāds piedāvājums ir neticami labs, tas, visdrīzāk, ir krāpniecība, tāpēc lietotājiem ir jābūt īpaši kritiskiem un uzmanīgiem,” uzsvēra Teivāns.
Kā
norādīja eksperti uzsvēra, ka interneta un viedierīču
lietotājiem ir svarīgi izvērtēt katru soli, katru rīcību ļoti
kritiski, jo pat modernākās tehnoloģijas nespēs pasargāt no
incidenta vai finansiāliem zaudējumiem, ja pats lietotājs
vienaldzīgi attieksies pret brīdinājumiem un ignorēs labo praksi.
Papildu
informācija par interneta lietošanas pamatzināšanu testu:
Kopumā
lietotājiem testā bija jāatbild uz 11 dažādiem ar drošu
interneta lietošanu saistītiem jautājumiem. Katrs otrais jeb 53,8%
lietotāju atbildēja pareizi uz visiem vai 10 jautājumiem, tā
iegūstot augstāko iespējamo novērtējumu “Drošības
prezidents”. Katrs trešais šī novērtējuma ieguvējs uzskata,
ka mobilajam telefonam nav nepieciešams antivīruss.
Novērtējumu
“Bezbailīgais sērfotājs” (40,3%) un “Digitālais pusaudzis”
(4,7%) ieguvēji salīdzinoši visbiežāk kļūdījās, atbildot uz
jautājumu, kā jārīkojas, nododot remontā mobilo telefonu. Proti,
vairums šo lietotāju nodotu meistara rokās ne vien ierīci, bet
arī visus datus, ko tā satur. Savukārt novērtējuma “Iesācējs”
ieguvēji (1,2%), lejupielādējot savos telefonos mobilās
aplikācijas, neiedziļinās to saturā, kā arī nepietiekami
izvērtē publisko Wi-Fi tīklu drošību.
Jāpiebilst,
ka novērtējumu “Bezbailīgais sērfotājs” biežāk ieguvuši
lietotāji vecumā virs 50 gadiem. Turklāt, lai arī kopumā vīrieši
šajā testā biežāk ieguvuši augstāko novērtējumu, minētajā
vecuma grupā labākas zināšanas kiberdrošības jautājumos ir
uzrādījušas sievietes.
Detalizētāka informācija par lietotāju tipiem pieejama pievienotajā infografikā.
