Tiešsaistes
iepazīšanās platformu lietotāju attieksmes pētījums liecina, ka 11 %
tiešsaistes iepazīšanās cienītāju veido uzņēmumu īpašnieki vai vadītāji
un vēl 20 % atzīst sevi par vidējā līmeņa vadītājiem. Savukārt viņu
iepazīšanās internetā paradumi potenciāli pakļauj riskam lielus uzņēmumu
konfidenciālo datu apjomus.
Tiešām
šķiet, ka augsta līmeņa vadītāji vairāk vēlas izpaust darba
informāciju. Tikai 12 % visu tiešsaistes iepazīšanās platformu lietotāju
profilā norāda savu darbavietu salīdzinājumā ar 22 % uzņēmumu vadītāju.
Turklāt 10 % ļaužu ir gatavi dalīties informācijā par savu darbu vai
komercnoslēpumiem, bet šis īpatsvars palielinās līdz 24 % uzņēmumu
īpašnieku un vadītāju vidū. Piedevām 26 % tiešsaistes randiņotāju kopumā
piekrīt profesionālās informācijas apmaiņai ar izredzētajiem pēc dažām
saziņas dienām, savukārt tā ir gatavi rīkoties 38 % uzņēmumu vadītāju.
Tādējādi konfidenciāla informācija ne vien ir brīvi pieejama citiem
tiešsaistes iepazīšanās cienītājiem, bet arī tas var radīt samērā
nopietnas sekas, piemēram, uzņēmumu izspiegošanu, ja tā nonāktu
nepareizās rokās.
Nespēju
novilkt robežu starp darbu un sadzīvi akcentēja arī visu pētījuma
respondentu paviršā attieksme, kad ir runa par mīlestības meklēšanu
internetā. Vairāk nekā puse (51 %) tiešsaistes randiņotāju atzīst, ka
iepazīšanās darbībām internetā izmanto tās pašas ierīces, ko viņi
izmanto darbam, šajā procesā pakļaujot riskam uzņēmuma dokumentus,
e-pasta vēstules un pat paroles. Mūsu pētījums atklāja, ka 38 %
tiešsaistes randiņotāju izmanto savas ierīces arī darba e-pasta vēstuļu
glabāšanai un 33 % saglabā datnes darba vajadzībām, tādējādi izceļot, ka
uzņēmumu vadītāju un darbinieku varbūtējs drošības pārkāpums var
būtiski ietekmēt viņu uzņēmumu, ja šie dati nonāktu nepareizās rokās.
Satrauc
arī fakts, ka daudzi tiešsaistes iepazīšanās platformu lietotāji
nepietiekami aizsargā savas ierīces vai neņem vērā sekas, ko var radīt
informācijas publicēšana internetā, padarot to pieejamu
kibernoziedzniekiem. Tikai ceturtdaļa (27 %) tiešsaistes randiņotāju
izmanto drošības risinājumu, lai aizsargātu savu ierīci, un tikai
trešdaļa (33 %) ierobežo koplietojamās informācijas daudzumu, savukārt
16 % nedara pilnīgi neko, lai aizsargātu sevi, jo nesaskata riskus.
Taču
mūsu pētījums liecina, ka kiberriski var rasties visdažādākajos veidos.
Piemēram, gandrīz piektdaļa (19 %) uzņēmumu vadītāju caur tiešsaistes
iepazīšanās platformu ir inficējusi savu ierīci ar ļaunprogrammatūru,
spiegprogrammatūru vai izspiedējvīrusu, savukārt 9 % ir sastapušies ar
ļaudīm, kas internetā izmanto viltus identitāti.
Uzziniet vairāk par pētījumu un izlasiet pārskatu «Bīstamie sakari: vai visi to dara internetā?», noklikšķinot šeit. Lai iepazītos ar Kaspersky Lab piedāvājumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, lūdzu, apmeklējiet mūsu oficiālo tīmekļa vietni.
