Gribētos atgriezties vairāk nekā pirms divdesmit gadiem, kad Gulbenes rajonā bija vairāk par desmit saimniecībām – toreizējie kolhozi un sovhozi, kad tīrumos viļņoja labības, kartupeļu un cukurbiešu lauki.
Laukos kūsāja darbs. Katrā saimniecībā bija arodbiedrības komitejas, kurām bija savi sabiedriskie pienākumi un uzdevumi. Mana darbavieta arī bija tieši saistīta ar lauksaimniecību, tas bija labības pieņemšanas uzņēmums, kur rudeņos saimniecību mašīnas veda jauno ražu.
Mūsu uzņēmumā kūsāja darbi visu dienu – no rīta līdz vēlam vakaram. Arodbiedrības domāja par darba drošību, organizēja dažādus pasākumus, ekskursijas ne tikai pa Latviju, bet uz dažādām vietām pa visu Padomju Savienību, gādāja ceļazīmes uz sanatorijām, lai uzlabotu cilvēku veselību.
Ir pagājuši vairāk nekā 20 gadi. Šoruden gribas pateikties bijušajai lauksaimniecības arodbiedrības rajona komitejas priekšsēdētājai Olgai Nolbergai (Slukinai), kura pašreiz dzīvo un strādā Ventspilī. Viņa 26.septembrī mūs, bijušos arodbiedrības komiteju priekšsēdētājus, aicināja uz salidojumu. Vēl gribas pateikties bijušajiem republikas arodbiedrības pārstāvjiem, kuri atrada laiku pabūt ar mums kopā, piemēram, Faina Sproģe un Vladimirs Sokolovs. Vēl liels paldies Litai un Pēterim Zalpēteriem no Druvienas, kuri mūs uzņēma savā mājā kā tuvus radiniekus. Paldies visiem, kas atlicināja mums laiku, paldies par skaisto pēcpusdienu!
