Eksprezidenti aicina piedalīties referendumā, Valsts prezidents Andris Bērziņš ieņem noraidošu nostāju, bet ko referenduma jautājumā saka Gulbenes novada iedzīvotāji?
Tas tikai saspīlē attiecības Jānis Jarusovs, gulbenietis
Grūti pateikt, vai iešu uz referendumu, jo vēl ir laiks padomāt. Uzskatu, ka šī situācija ar referendumu ir mākslīgi radusies un arī saspīlēta. Vienkāršai tautai nav problēmu kontaktēties ar krievvalodīgajiem. Protams, Latvijā nav nepieciešama otra valsts valoda. Tik daudz cilvēku izceļo, nav zināms ar ko tas vēl beigsies. Šādi referendumi vai parakstu vākšanas vispār nav nepieciešamas, jo tā tikai tiek sakurinātas attiecības starp latviešiem un krieviem. Liekas, ka divu tautību pārstāvji tiek kūdīti cits pret citu. Labi, aiziesim un nobalsosim “pret”, savukārt krievi atkal parādīs savu attieksmi balsojot “par”, bet pareizāk būtu uzlabot attiecības latviešu un krievu starpā, nevis vākt parakstus un tagad iet balsot.
Uz referendumu ir jāiet
Miķelis Kučinskis, rancēnietis
Ikvienam pilsonim uz referendumu ir jāiet obligāti un sava nostāja ir jāparāda. Izskatīsies neglīti, ja latvieši neies un nebalsos “pret”, bet, piemēram, krievu tautības cilvēki dosies balsot un savāks vairāk balsu. Tas ir viennozīmīgi skaidrs, ka ir jāiet. Ja Andris Bērziņš ieņem noraidošu pozīciju par iešanu uz referendumu, tad tas ir tikai viņa uzskats, bet katram no mums ir savs uzskats. Es pats noteikti iešu un balsošu “pret”.
Es prognozēju, ka nesavāks nepieciešamo balsu skaitu, jo ir vajadzīgs vairāk nekā 700 000 balsu. Esmu pat pārliecināts. Kad vāca nepieciešamos parakstus, lai ierosinātu referendumu, krievu tautības pārstāvji darbojās ļoti aktīvi.
Ir jābūt politiski aktīviem
Kristaps Varts, galgausnietis
Es noteiktu iešu un parakstīšos “pret”. Tagad liekas, ka starp krieviem un latviešiem ir radies lielāks saspīlējums. Cik es zinu un esmu saskāries, tad krievvalodīgie jaunieši tomēr domā, ka valsts valodai ir jābūt tikai latviešu valodai, savukārt vecāka gadagājuma krievvalodīgie domā citādāk, proti, ka krievu valodai ir jābūt otrai valsts valodai Latvijā. Protams, arī starp latviešiem gadās indivīdi, kas domā citādāk. Bet, ja es, piemēram, aizbraukšu uz Krieviju, es taču saprotu un tur pat nav citu domu, ka man būs jāmācās tās valsts valoda.
Pilsoņiem ir jābūt politiski aktīviem un referendumā ir jāparāda sava attieksme.
