Droši vien ikvienam no mums ir
gadījies kāds nepatīkams moments, iepērkoties veikalā. It kā tādi
sīkumi: neiedots čeks, aizmirsta uzlīme, nepareiza vai nesaprotama
cena, nelaipna pārdevēja un tamlīdzīgi. Un tomēr pēc tam kādu brīdi
jūties slikti, kad, atstājot veikalu, aptver notikušo. Lūk, vēl
viens gadījums no šīs sērijas.
Gadiem strādājusi jauka kasiere
apmācīja topošo kasieri. Kad sieviete klusiņām jautāja savai
darbaudzinātājai, vai saldētie dārzeņi jāieliek vēl vienā maisiņā,
darbaudzinātāja tikpat klusi atbildēja: “Vari nelikt.” To var
iztulkot kā “dari, kā gribi” vai “šai pircējai vari nelikt”.Tā
vietā, lai pateiktu, kā ir jādara pareizi, viņa atļāva jaunajai
darbiniecei izvēlēties, turklāt – pircējam dzirdot. Protams, jaunā
kasiere produktus maisiņā neielika… Rodas jautājums: kā tad īsti
ir pareizi? Parasti kasieres šādus un līdzīgus produktus, kas ir
mitri un auksti, tomēr ievieto vēl vienā maisiņā. Un tas ir
patīkami pircējam! Skaidrs, ka arī pats pircējs var savu preci
ievietot vēl vienā maisiņā, bet ne visur pie konkrētā produkta ir
atrodami šie maisiņi, tāpēc reizēm jāiet pa veikalu vairākas reizes
no viena gala līdz otram. Patiesībā problēma ir ne jau tajā
nelaimīgajā maisiņā, bet gan attieksmē pret pircēju. Jau pašā
sākumā veikala darbiniekam tiek iemācīts, ka pret pircēju var
izturēties dažādi – kā ienāk prātā. Bet katram veikalam taču ir
savi noteikumi. Protams, cilvēki vien esam, tomēr diezin vai,
piemēram, pēc uzbļāviena par nesaprotamu cenu: ”Lasīt vajag!” –
garastāvokli uzlabos novēlējums: “Jauku dienu…”
